Partijai Vienotība pēdējos gadus neiet. Popularitāte nepārsniedz 5%, biedri aiziet. Kopš 2016.gada oktobra partijai nav valsts finansējuma. Pirms tam Vienotība gadā saņēma 140 000 eiro. Par valsts naudas atņemšanu jāpateicas deputātiem, kas 2014.gada Saeimas vēlēšanās īstenoja naudīgas individuālās kampaņas. Jāatbild par to visai partijai. Pēc vēlēšanām Vienotība apņēmās uz atbildīgiem posteņiem vainīgos deputātus nevirzīt. Bet drīz vien to vairs nevarēja īstenot. Viens no individuālajiem kampaņotājiem bija deputāts Vilnis Ķirsis. Šogad viņš bija Vienotības mēra kandidāts pašvaldību vēlēšanās Rīgā.
Pēdējo gadu Vienotību vadīja Andris Piebalgs, kurš partijas finansēs neesot iedziļinājies. Viņa vietnieks Edvards Smiltēns esot bijis aizņemts ar partijas nodaļu organizēšanu un darbu frakcijā. Par naudu diezgan brīvi lēmis ģenerālsekretārs Artis Kampars. Pašvaldību vēlēšanās naudu ieguldīja Ķirša kampaņā, lai konkurētu ar visur esošo Nilu Ušakovu. Vēlēšanās neveicās un rezultātā partija ir palikusi parādā ne tikai reklāmas aģentūrām, bet arī valstij. Revīzijas ziņojumā, ko nolasīja partijas kongresā pirms pāris nedēļām, teikts, ka partijai ir 19 000 nodokļu parāds un Vienotības darbiniekiem algās nav izmaksāti 14 000 eiro.
"Uz šo brīdi Vienotībai nav nodokļu parādu pret valsti, viņi jau ir nosegti. Uz konkrēto situāciju, tas bija viena mēneša darbaspēja nodokļa parāds, bet viņš šobrīd ir nosegts," teica Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars.
Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta dati Kampara teikto neapstiprina. Pirms nedēļas Vienotības parāds valstij vēl bija 12 000 eiro, šonedēļ nepilni 4000 eiro. Partija vēl ir parādā 5000 eiro reklāmas aģentūrai Guilty, aptuveni tikpat daudz kādam nekustamā īpašuma izīrētājam Jelgavā. Bija arī 5000 eiro parāds Liepājas namīpašniekam Ivaram Kesenfeldam, bet dienu pirms kongresa Kampars šo parādu samaksājis.
Vislielākais parāds Vienotībai ir par reklāmas izvietošanu. Tā ir aģentūra Mediacom, kam Vienotība parādā 120 000 eiro, ir panākts parāda atmaksas grafiks.
Pirms kongresa bijušas garas diskusijas, kas būs partijas vadītājs. Kādā valdes sēdē bijis priekšlikums, ka Vienotību varētu vadīt Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis caur skaipu.
Beigās izvēle apstājusies pie premjerministra vietnieka, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena. Jau pēc kongresa partijai lielas summas ziedojuši uzņēmēji, kas uzvarējuši AS Sadales tīkls sarunu procedūrās. Vilis Dzenis 25.augustā ziedojis 7000 eiro. Viņa uzņēmums ECU Ķegums Sadales tīkls veic darbus par 1,6 miljoniem eiro. Tik pat daudz ziedojis Didzis Duburs no SIA Delta EM. Šim uzņēmumam ar sadales tīkliem ir līgums par 800 000 eiro.
"Partijas finansējumam ir kritiska situācija, es to neesmu noliedzis. Tomēr es nepārspīlētu to, mēs savas saistības kārtojam. un vairāk vai mazāk ir noregulētas tās attiecības ar visiem kreditoriem. Protams, ir nepatīkama situācija ar nodokļiem, bet katrā ziņā tā ir prioritāte," paudis Ašeradens.
variants
skeptiķis
zinātājs