Savukārt kā konsolidāciju pamatvirzienu 2012.gadam un turpmākajiem gadiem valdība šobrīd ieņēmumu pusē vērtē nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kur, sākot ar 2012.gadu, paredzamā papildu fiskālā ietekme būtu aptuveni 7 miljoni latu gadā, kā arī ēnu ekonomikas apkarošana. Savukārt budžeta izdevumu pusē - pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta optimizācija, nodrošinot atlikušo nepieciešamo fiskālo ietekmi budžeta bilances (pēc EKS metodoloģijas) aizdevuma programmas mērķa sasniegšanai.
Par to liecina Finanšu ministrijas (FM) ziņojums Par 2012. gada budžeta fiskālās konsolidācijas un Māstrihtas kritēriju izpildei nepieciešamo lēmumu pieņemšanu, ar kuru otrdien aiz slēgtām durvīm iepazinās valdība.
Ziņojumā FM izklāstījusi esošo situāciju sarunās ar Starptautiskās aizņēmumu programmas partneriem - aizdevējiem.
Jautājumā par 2012.gada budžeta deficīta mērķi, ņemot vērā Latvijas vēlmi pievienoties eiro zonai ar 2014. gadu, aizdevēji norādījuši, ka deficīta mērķim jābūt ambiciozākam par šobrīd nosauktajiem 2,9% no IKP (pēc EKS metodoloģijas), proti, ievērojami zem 3% no IKP. Ambicioza mērķa deklarēšana parādītu starptautiskajai sabiedrībai Latvijas puses stingros nodomus pārliecinoši sasniegt Māstrihtas kritērijus un kalpotu par pamatu citām ES dalībvalstīm atbalstīt Latvijas centienus pievienoties eiro zonai, norādīts ziņojumā.
Aizdevēji arī uzskata, ka sākotnējā konsolidācijas apmēra noteikšanai ir izmantojamas prognozes, kuras Latvija uzrādīs Konverģences programmā, uzsverot, ka neatbalsta praksi, ka pastāv atšķirīgi 2012.gada novērtējumi, vai arī Latvijas puse vienpusēji aktualizē sākotnējo konsolidācijas apmēru. Programmas partneri atzīst, ka, 2011.gada laikā aktualizējoties makroekonomiskajām prognozēm un veicot nākamo Programmas pārskatu (orientējoši varētu notikt šā gada augusta otrajā pusē), gan Vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara dati, gan sākotnējais konsolidācijas novērtējums var tikt precizēti, uzsvērts ziņojumā.
Apstiprinot valsts budžeta izdevumu bāzes 2012.-2014.gadam, būs jālemj par virkni papildu izdevumu pozīciju, kas var būtiski ietekmēt kopējo izdevumu apjomu, ieskaitot finansēšanas apjomu ārvalstu finanšu palīdzībai, tai skaitā ES politiku instrumentiem, kas būtu nepieciešams, lai izpildītu ES finansējuma pilnīgas apguves profilu, un līdz ar to plānojama nacionālā līdzfinansējuma daļa, kas palielina iespējamo konsolidācijas apjomu (atkarībā no ES fondu veida nacionālais līdzfinansējums ir vidēji robežās no 10% - 30%), kā arī izdevumiem sociālās drošības tīklam.
Atbilstoši spēkā esošajam Valsts fondēto pensiju likumam, pašreizējā iemaksu likme pensiju sistēmas otrajā līmenī ir 2% apmērā līdz 2012.gada beigām, savukārt 2013.gadā paredzēts paaugstināt iemaksu likmi no 2% uz 6%. Tas būtiski ietekmēs budžeta deficītu un radīs ievērojamu papildu slogu uz 2013.gada konsolidācijas apjomu. Līdz ar to nepieciešama savlaicīga politiskā izšķiršanās, vai esošais regulējums paliek spēkā, norādīts ziņojumā.
Ja tiek lemts par iespējamiem grozījumiem, lēmums jāpieņem jau šobrīd un attiecīgi jāatspoguļo vidēja termiņa plānošanas dokumentos, tai skaitā Konverģences programmā. Saglabājot iemaksu likmes paaugstināšanu no 2% uz 6%, sākot ar 2013.gadu jārēķinās ar fiskālo slogu, kas neizbēgami būs jākompensē ar apjomīgākiem budžeta (izdevumu pusē) konsolidācijas pasākumiem, teikts ziņojumā.
Vienlaikus ievērojot to, ka publisko finanšu ilgtspēja, tajā skaitā spēja nodrošināt pensiju sistēmas reformas ieviešanu, tiks vērtēta, lemjot par valsts gatavību uzņemšanai eirozonā, viens no variantiem varētu būt paaugstināt likmi pakāpeniski, 2013.gadam to nosakot 4% apmērā un 2014.gadam - attiecīgi 6% apmērā, tādējādi izlīdzinot šo izmaiņu ietekmi uz valsts speciālo budžetu divu gadu periodā. Šāda pieeja arī ļautu demonstrēt, ka līdz ar uzņemšanu eirozona valsts ir atjaunojusi iemaksas pensiju sistēmas otrajā līmenī pirmskrīzes apjomos, norāda FM.
FM ziņojumā arī norādīts, ka pasākumi inflācijas ierobežošanai ir nepieciešami, lai nepieļautu strauju algu kāpumu, kas pārsniegtu produktivitātes pieauguma tempu un attiecīgi novestu pie konkurētspējas zaudējuma līdz ar ekonomiskās izaugsmes atsākšanos, un lai varētu izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju, kas pēc indikatīva novērtējuma prasīs nodrošināt 2012. gada inflāciju robežās starp 1,5% un 2 %.
Inflācijas ierobežošanai piemērojamie pasākumi varētu paredzēt, piemēram, iesaldēt publiskā sektora (valsts budžeta finansēto institūciju un iespēju robežās arī valsts kontrolēto kapitālsabiedrību un pašvaldību) darba samaksas fondu, to saglabājot 2011.gada līmenī arī 2012.-2014.gadā.
Aicināt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju tikai absolūti nepieciešamos un neatliekamos gadījumos noteikt tarifu paaugstināšanu, kuru nepārskatīšana radītu tūlītēju tiešu negatīvu ietekmi attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem vai patērētājiem, sākt dialogu ar dažādu nozaru asociācijām, aicinot 2012.-2014.gadā ierobežot algu un cenu kāpumu savas nozares ietvaros, kā arī sagatavojot un apstiprinot 2012.gada un turpmāko gadu valsts budžetus, netiek pieļauta nodokļu, nodevu likmju tālāka paaugstināšana vai apliekamās bāzes paplašināšana, kam varētu būt ietekme uz cenu pieaugumu, liecina ziņojums.