Intervijā Latvijas Radio Igaunijas premjerministrs sacīja, ka Latvijas puses diskusijas par ES budžetu bijušas vienas no iespaidīgākajām.
"Mūsu valstu sasniegumi diskusijās bija vienādi, es pat teiktu, ka Latvija ieguva nedaudz vairāk kā Lietuva un Igaunija, tāpēc latvieši savai valdībai vāju savu interešu pārstāvniecību nevar pārmest," sacīja Ansips.
Pēc viņa domām neesot pamata apgalvojumiem, ka Baltijas valstu sadarbība diskusijās par ES budžetu nav bijusi saskaņota, vai pat auglīga, jo visām trijām Baltijas valstīm izdevās panākt lielāku kohēzijas naudu, lielāko guvumu tiešmaksājumos ieguva Latvija.
"Protams, mēs visi vēlējāmies lielākus pieaugumus, bet vēlreiz vēlos atgādināt, ka lielākais ieguvums tomēr ir Latvijai," piebilda Ansips.
Jau ziņots, ka daļa no Latvijas ievēlētajiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem jau izšķīrušies, kā viņi balsos par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam, liecina aģentūras LETA veiktā aptauja.
Pretējs viedoklis par balsojumu ir Robertam Zīlem (VL-TB//LNNK) un Kārlim Šadurskim (V) - viņi izšķīrušies budžetu 2014.-2020.gadam atbalstīt.
Pārējie no Latvijas ievēlētie eiroparlamentārieši - Ivars Godmanis, Sandra Kalniete (V) un Inese Vaidere (V) vēl nav izšķīrušies, kā balsos par daudzgadu budžetu. Katram no viņiem ir savs skaidrojums, kādēļ lēmums vēl nav pieņemts.
Kā ziņots, ES dalībvalstu vadītāji 7.februāra un 8.februāra galotņu sanāksmē vienojās par budžetu, kura maksājumu solījumu apjoms ir 960 miljardi eiro (675 miljardi latu), bet faktiskie tēriņi - 908 miljardi eiro (638 miljardi latu), kas ir ievērojami mazāk, nekā sākotnēji bija ierosinājusi Eiropas Komisija.
Tagad ES līderu vienošanās jāapstiprina EP. Nākamo soli EP spers marta plenārsesijā, pieņemot rezolūciju par ES līderu februāra sākumā akceptēto budžeta variantu. EP rezolūcija kalpos par pamatu neoficiālajām sarunām ar Eiropas Komisiju un Eiropadomi par uzlabotu ES daudzgadu budžetu. Tā gala versiju EP varētu pieņemt vasarā.