Viņš teica, ka pēdējo divu gadu laikā ceļu, kuri kvalificējami kā sliktas un ļoti sliktas kvalitātes, garums strauji palielinājies.
Augulis sacīja, ka no melnā seguma ceļiem 25% jeb 2069 kilometri ir kvalificējami kā sabrukuši un tiem nepieciešama pilnīga rekonstrukcija. Savukārt no grants ceļiem sabrukuši ir 38% jeb 4551 kilometrs.
Viņš pastāstīja, ka pareizi izbūvētu ceļu kalpošanas laiks ir 8-10 gadi un tie būtu jāatjauno vismaz 12 gadu periodā, tādējādi arī rekonstrukcijā ieguldot mazākus līdzekļus nekā vēlāk, kad ceļi jau ir sliktākā stāvoklī.
Augulis arī informēja - lai asfaltētos autoceļu segumus uzturētu labā un teicamā stāvoklī, ikgadējām normatīvajām segumu atjaunošanas programmām būtu jāaptver aptuveni 920 kilometru ceļu un papildus ik gadu būtu jārekonstruē aptuveni 190 kilometru ceļu segu. Pašlaik asfaltēto segu atjaunošanas darbu deficīts ir sasniedzis 2,859 miljardus latu, savukārt grants segu - 1,663 miljardus latu.
"Protams, ceļu un tiltu stāvoklis ir viens no SM rūpju bērniem," atzina Augulis un norādīja, ka diemžēl šī situācija nav radusies vienā dienā un vienā mēnesī un pat ne piecos mēnešos. "Pašlaik mēs plūcam augļus nepārdomātai stratēģiskai politikai, kas izpaudās, piemēram, likvidējot Autoceļu fondu vai negarantējot ceļu uzturēšanai pietiekamus resursus laikā, kad budžeta situācija nebija tik sarežģīta, kā tas ir patlaban," teica ministrs.
"Tagad galvenais ir radīt skaidru, saprotamu un prognozējamu sistēmu attiecībā uz finansējumu šai jomai. Viens no risinājumiem ir Autoceļu fonda atjaunošana, līdzko uzlabojas ekonomiskā situācija valstī," uzsvēra Augulis.
Ministrs informēja Saeimas deputātus arī par autoceļu ikdienas uzturēšanu. Šogad plānotais bedrīšu remonta un ceļu virskārtas rekonstrukcijai paredzētais apmērs būs aptuveni 700 tūkstoši kvadrātmetru. Līdz 1. jūnijam jāsakārto A uzturēšanas klases autoceļi, kuros satiksmes intensitāte ir virs 1000 automašīnām diennaktī, līdz 15. jūnijam - B uzturēšanas klases autoceļi, kuros satiksmes intensitāte ir virs 500 automašīnām diennaktī, bet līdz 1. jūlijam - C un D uzturēšanas klases autoceļi, kuros satiksmes intensitāte ir zemāka par 500 un 100 automašīnām diennaktī. Masveida bedrīšu remontu būs iespējams sākt, kad vidējā gaisa temperatūra diennaktī nebūs zemāka par plus pieciem grādiem, kas ļauj nodrošināt bedrē iestrādāto materiālu noturību. Latvijā tas parasti ir aprīļa vidus.
Plānots arī palielināt Latvijas autoceļu pārvaldītāja "Latvijas Valsts ceļi" Ceļu laboratorijas kapacitāti, iegādājoties aprīkojumu materiālu un saistvielu atbilstības prasībām novērtēšanai. Lielāko daļu no ierīcēm plānots iepirkt jau šogad, informēja Augulis.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš savukārt komisijas sēdē norādīja, ka sabrukuma stāvoklī atrodas 675 kilometri jeb 40,9% no galveno autoceļu asfaltētajām segām un tās jāpastiprina vai jārekonstruē nekavējoties. Jāizvērtē, vai radušies zaudējumi tautsaimniecībā saistībā ar autoceļu kritisko stāvokli ir samērīgi ar neadekvāto mazo finansējumu autoceļu nozarē un formālo ietaupījumu budžetā.
Salmiņš aicināja rast iespēju piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu valsts vietējo ceļu sakārtošanai. Saistībā ar finansējuma pārtraukšanu valsts vietējiem autoceļiem no tiem sabrukuši jau 23,8%.
Opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers ("Par labu Latviju") minēja, ka citās valstīs ekonomikas izaugsmi mēģina stimulēt, īstenojot ceļu būves, rekonstrukcijas projektus, jo šī ir nozare, kur iespējams ātri radīt jaunas darbavietas. Pēc viņa teiktā, ja valsts investētu ceļu attīstībā lielākus līdzekļus, tie nodokļu veidā atgrieztos atpakaļ budžetā.
Pērn valsts un pašvaldību autoceļiem bija pieejami aptuveni 150 miljoni latu, no Eiropas Savienības struktūrfondiem - 56,6 miljoni latu, no valsts budžeta - 93,6 miljoni latu.
Šogad autoceļiem pieejamais finansējums plānots apmēram divas reizes lielāks nekā pērn - 270 miljoni latu. No valsts budžeta līdzekļiem valsts autoceļu uzturēšanai paredzēti 60,3 miljoni latu, savukārt pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai šogad atvēlēta 20,36 miljonus latu liela mērķdotācija, kas ir saglabāta iepriekšējā gada līmenī. Valsts autoceļu sakārtošanai ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzfinansējumu iecerēti vairāk nekā 140 miljoni latu, savukārt projektiem pašvaldībās (tranzītielu rekonstrukcija, projekti satiksmes drošības uzlabošanai Rīgā un ārpus tās) - gandrīz 40 miljoni latu.