Sausnītis piedalījās arī vairākās Valsts prezidenta vizītēs uzņēmēju delegāciju sastāvā. Šodien ir beigušās Bērziņa prezidenta pilnvaras, un palicis vairs tikai pēdējais uzdevums – dalība simboliskajā Valsts prezidenta amata pārņemšanas ceremonijā, nodot to savam pēctecim Raimondam Vējonim, trešdien, 8.jūlijā, lasāms laikrakstā Diena.Cilvēks, kurš centās visu darīt pēc labākās sirdsapziņas un godīgi, bet kuram nebija amatam nepieciešamās harismas. Tā Bērziņu raksturoja vairāki Dienas aptaujātie cilvēki, kas dažādos laikos bijuši ar viņu saistīti. Bērziņš strādājis kopā ar atlaistās 10. Saeimas, 11. Saeimas un 12. Saeimas deputātiem, kā arī ar divām Valda Dombrovska (Vienotība) un divām Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdībām. "Lietišķs, prātīgs cilvēks. Visu, ko viņš izdarīja, darīja apzinīgi, bet bez īpašas spozmes," sacīja bijušais deputāts Dzintars Ābiķis (Vienotība).Valsts prezidenta vēlēšanās 2011.gada pavasarī Bērziņš konkurēja ar savu priekšteci Valdi Zatleru. Bērziņu ievēlēja otrajā kārtā ar 53 balsīm, kuras palīdzēja sarūpēt daži kolēģi no ZZS, kā arī apvienības Par labu Latviju deputāti, kuri pirmajā kārtā neatbalstīja nevienu kandidātu. Viens no viņiem varēja būt arī Māris Kučinskis (ZZS). Tagad viņš Dienai atzīst vien to, ka nav vīlies Bērziņā, kura prezidentūras laikā "naktīs varēja mierīgi gulēt, zinot, ka no rīta nesagaidīs nekādi pārsteigumi, un šie gadi raksturojami kā stabili". Togad par Bērziņu balsoja arī Edgars Zalāns (toreiz PLL), kura atbalstu varēja uztvert arī kā protesta balsojumu pret Zatleru, kurš savulaik atteicās Zalānu nominēt premjera amatam. Zalāns arī neesot vīlies savā izvēlē – katrā ziņā nav tādas vilšanās, kādu nācies piedzīvot tiem kolēģiem, kuri 2007.gadā balsoja par Zatleru. "Es nesagaidīju sliktus pārsteigumus, bet kaut ko ne tā pateikt mulsumā – kam negadās," sacīja Zalāns. Viņaprāt, Bērziņš bijis prognozējams prezidents, kas "pret cilvēkiem izturas kā cilvēks, nelidojot pa mākoņiem". Tiesa, viņš esot devis pārāk lielu vaļu populismam Saeimā, jo prezidenta iespējās ir atgriezt likumus atpakaļ, ko varēja darīt aktīvāk, uzskata Zalāns. Viens iespaids par Andri Bērziņu veidojās sociālajos tīklos, kur vietnē Twitter.com bija izveidots pat konts Bresidents Pērsiņš, lai kariķētu prezidenta runas stilu. Sociālo mediju komentāros pret augsto amatpersonu bija visai nesaudzīga attieksme. Pirms pāris gadiem žurnāliste Inga Spriņģe tviterī ierakstīja: "Šovakar pēc Panorāmas Gundars Rēders 1:1 ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Nez kāpēc šķiet, ka būs jautri. Jautri tādā ziņā, ka var skatīties, ēdot popkornu. Nekad nevar zināt, kādas pērles bērs mūsu prezidents. Galvassāpes viņa PR." Andris Pauls-Pāvuls, kurš dzīvo laukos, uz to atbildēja: "Starp citu, laukos ļaudis tādu vienkāršu latviski stomīgu valodu uztver kā savējo..." Tam apstiprinājums varētu būt prezidenta reģionālās vizītes, kurās viņu uzņēma labvēlīgi un daudzviet – cilvēku pilnās zālēs.Gandrīz neviens no Dienas aptaujātajiem politiķiem Bērziņa publiskā tēla nepilnības neuzskatīja par pieminēšanas vērtu trūkumu. Arī ilggadējais parlamentārietis liepājnieks Jānis Lagzdiņš uzskata, ka šīs neveiklības, iespējams, pat nepamanītu, ja Bērziņam būtu bijis vairāk nozīmīgu darbu. Uz vaicāto, kas pirmais nāk prātā, runājot par Bērziņa prezidentūru, Lagzdiņš atbildēja – visi trīs Latvijas iepriekšējie valsts prezidenti paveica vismaz vienu Latvijai nozīmīgu un vēsturisku lietu. Guntim Ulmanim bija liela loma Krievijas armijas izvešanā, Vaira Vīķe-Freiberga ieveda Latviju Eiropas Savienībā un NATO, savukārt Zatlers iegāja vēsturē ar savu rīkojumu, ierosinot Saeimas atlaišanu. "Teikšu skarbi, bet godīgi. Andrim Bērziņam nav tāda spilgta veikuma, ar ko viņš varētu ieiet vēsturē. Viņa prezidentūra palikusi prātā kā vienmuļa, pelēcīga un neizteiksmīga," atzina Lagzdiņš. Vairāk lasiet Ināras Egles rakstos _Bērziņš aiziet, nododot atslēgas Vējonim un Vējonim novēl prezidenta amatā saglabāt cilvēcību_ laikraksta Diena trešdienas, 8.jūlija, numurā!
ziņai mainīts virsraksts