Biodegviela kļūs par autovadītāju ikdienu
Mazāk nekā pēc mēneša Latvijas autovadītāji transportlīdzekļu bākās sāks pildīt jauna sastāva degvielu: ar 1.oktobri Latvijā tirgotajam benzīnam un biodegvielai obligāti jāpiejauc 5% biodegvielas. Tirgotāji mierina, ka cenās šīm izmaiņām nevajadzētu atspoguļoties, arī automašīnu tehniskās īpašības jaunais kurināmais neietekmēšot. Skeptiķi gan bilst: jaunie auto biodegvielas izmantošanai ir sagatavoti, taču, kā jaunu degvielu spēs "sagremot" vecās automašīnas, precīzu ziņu nav.
Biopiejaukums ir obligāts saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu, kuras mērķis ir samazināt fosilās degvielas patēriņu. 2020.gadā Latvija apņēmusies biopiejaukuma īpatsvaru palielināt līdz 10%. Pasaules Dabas fonda aprēķini liecina: degviela ar 5% biopiejaukumu samazina CO2 izmešus atmosfērā par 3%.
Ko piejauks?
Sākot ar 1.oktobri 5% dīzeļdegvielas sastāvēs no biodīzeļa, ko ražo no rapša. Savukārt benzīnam piejauks bioetanolu, kas tiek gatavots no nepārtikas graudiem. Kā uzsver Latvijas Biodegvielas asociācijas vadītājs Daumants Znatnajs, gan biodīzelis, gan bioetanols tiek ražoti Latvijā, un vietējās jaudas pilnībā pietiks, lai apmierinātu pieaugušu pieprasījumu pēc biokurināmā. "Visi tirgotāji jau ir uzstādījuši nepieciešamās iekārtas, visi tam ir gatavi," saka D.Znatnajs. Par 5% biodegvielas, kas atradīsies degvielā, netiks iekasēts akcīzes nodoklis, taču tikai tad, ja "maisījums" tapis Latvijā. Ja to ieved — nodoklis jāmaksā tomēr būs. Tas veicinās degvielas sagatavošanu tieši Latvijā, bet tas savukārt ļaus labāk kontrolēt tās kvalitāti, paskaidro asociācijas vadītājs. Degvielas mazumtirgotāja Virši–A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš gan oponē, ka biodegvielas atbrīvošana no akcīzes nodokļa nesīs budžetam 13 miljonu latu lielus zaudējumus, taču D.Znatnajs kā svarīgāku faktoru min to, ka prasība par obligāto biopiejaukumu "iekustinās lauksaimniecību". Arī Latvija Statoil vērš uzmanību uz to, ka šis būs viens no ekonomikas sildīšanas instrumentiem. "Pārejot uz 5% biopiejaukumu pašreiz, mēs stimulējam Latvijas ekonomiku. Latvijā var izaudzēt izejvielas biodegvielas ražošanai, tāpat šeit var veikt un tiek veikta biokomponenta pievienošana degvielai. Tā ir pievienotā vērtība, ko radām Latvijā ar saviem resursiem," uzsver Latvija Statoil degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns.
Cenas nepieaugšot
Pēc K.Skrābāna un citu tirgotāju teiktā, jaunajam sastāvam nevajadzētu ietekmētdegvielas cenu. Bioetanols un biodīzelis, kas tiek pievienoti fosilajai degvielai, tāpat kā nafta un tās produkti, ir biržas preces, un ar pašreizējām cenām degvielai ar 5% biopiejaukumu būtu jāmaksā aptuveni fosilās degvielas līmenī, situāciju izskaidro Latvija Statoil pārstāvis. D.Znatnajs savukārt piebilst — "jaunās" degvielas sadārdzinājums gaidāms tikai tad, ja pieaugs naftas, tātad fosilā komponenta cena.
Abi speciālisti uzsver: autovadītājs benzīna un dīzeļdegvielas sastāva pārmaiņas nepamanīs, jo dzinēju un motoru darbināšanai degviela ar 5% biopiejaukumu un tradicionālā fosilā degviela tiek uzlūkotas kā vienlīdzīgas. Tajā pašā laikā Virši-A vadītājs J.Riekstiņš Dienai stāsta, ka, pēc viņa novērojumiem, biodegviela palielina patēriņu. "Esmu analizējis degvielas patēriņu uz 100 km, izmantojot 95.markas benzīnu ar un bez biopiejaukuma. Jāatzīst, ka mani secinājumi nebija glaimojoši tieši biodegvielai, jo patēriņš uz 100 km pieauga vidēji par vienu litru," pieredzē dalās J.Riekstiņš. Citi speciālisti gan šādu iespēju noraida: patēriņš pieaug tikai degvielai ar augstu biodegvielas koncentrāciju, taču 5% šādu ietekmi nevar atstāt, saka K.Skrābāns.
Jaunie auto piemēroti
Arī Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas vadošais speciālists Normunds Žunna aicina autovadītājus nesatraukties par to, ka biodegviela var negatīvi ietekmēt mašīnas tehniskās īpašības. "Ražotāji apstiprina, ka mašīnas ir piemērotas jaunas degvielas izmantošanai un nekādām problēmām nevajag rasties. Taču šai degvielai ir jāatbilst visām kvalitātes prasībām," uzsver N.Žunna.
Savukārt ķīmiķis, autoeļļu piedevu ražotāja firmas Molilat ģenerāldirektors Valērijs Bendiks uzsver: rapšu eļļa, no kuras tiek ražots biodīzelis, pēc būtības ir taukskābe. "Neviens nav izmēģinājis, cik izturīgas pret skābēm vecajās mašīnās ir, piemēram, taukplēves. Un nav skaidrs, kā ar laiku šīs skābes iedarbosies uz gumijas detaļām," bažīgs ir V.Bendiks. Turklāt eļļas ar laiku polimerizācijas procesa rezultātā kļūst lipīgas. "Ja jūs iepildāt degvielu un ekspluatējat mašīnu katru dienu — nav problēmu. Bet, ja tas ir traktors vai kombains, kas tiek izmantots divreiz gadā? Tikai laiks rādīs, vai šie 5% varētu šādos gadījumos izraisīt kaut kādu reakciju," saka V.Bendiks.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.