Brigmanis: Neesam pateikuši "nē" sadarbībai ar SC valdībā

"Šajās visās valdībās mums nav bijis liktenis būt valdības veidotājiem, izņemot ar Emsi, kad bija mazākuma valdība. Ja tas tā būtu, protams, pirmās būtu uzrunājušas latviskā spārna partijas, par to nav ne mazāko šaubu. Vai tas no kopējā konteksta ir labi, man ir grūti pateikt, jo tomēr ignorēt vienu lielu vēlētāju masas viedokli, to visu laiku atstājot opozīcijā, man šķiet, ka tas tālredzīgā politikā nav pareizi.""Kāds ir tas mehānisms, kā viņiem šajā valdībā iekļauties, tas ir labs jautājums. Es redzu, ka tur nevar būt nekas ultimatīvs. Tu vari piespiest pateikt, ka viņi atzīst okupāciju, bet kas sirdī un ko aiz stūra? Pēc šīm vēlēšanām būs cits jautājums, kas ir ļoti reāls un ticams variants, ka uzvar SC un viņiem ir pirmā roka. Šajā situācijā, ja tas tā notiek un viņi uzrunā ZZS - nāciet valdībā, mēs neesam pateikuši nē. Mēs pasakām, uz kādiem principiem mēs ejam valdībā, kādas sfēras mēs katrs pārraugām, kādas politiskās atbildības mēs uzņemamies, un mēs ejam pie savas partijas un sakām, ka mūs ir uzrunājis SC, viņu uzstādījums ir tāds, mēs koalīcijas līgumā redzam šādus jautājumus un vai jūs ar šādiem nosacījumiem esat gatavi atbalstīt, ka mēs ejam valdībā," saka A.Brigmanis.Jautāts, vai viņš pieļauj variantu, ka ZZS varētu palikt opozīcijā, deputāts saka: "Līdz šim, kur mēs esam valdībās bijuši, vienmēr ir bijis tā, ka mums paliek tās smagās atbildības jomas. Tikai pēdējā valdībā, kur mums ir pietiekami liels deputātu mandāts, ieguvām satiksmi, bet ar milzīgu kašķi klāt piekabinot veselību. Ja mēs paliktu opozīcijā, kā tad šie visi cienījamie, jaunie un gaišie spēki tiktu galā ar visām šīm problēmām. Ja tagad jau ministru sfērās, piemēram, cienījamā Ēlertes kundze vai godājamais Kristovska kungs, kas ir bijuši ministrijās, kas vienmēr tikušas pozitīvi vērtētas, - kultūras ministra amats, aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs. Viņi vienmēr ir bijuši ar pozitīvu auru, bet tagad, kad viņi visi ir nobraukuši negatīvajos reitingos, tur vajag vispār diezgan papūlēties, lai tā būtu. Ko es ar to gribu pateikt. Dzīvē jau dažādi ir, bet mēs nekad neejam ar domu, ka mēs zaudēsim. Būtu interesanti pavērot, kā viņi šīs smagās jomas vadīs un kā būs tad, kad pašiem būs jāiet un jārunā ar pensionāriem."Pilnu interviju lasiet laikraksta Diena piektdienas numurā!