Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +4 °C
Skaidrs
Piektdiena, 29. novembris
Ignats, Virgīnija

Darbs dara brīvu

Finanšu ministrs Andris Vilks ir izcils Vācijas darba tirgus aģents. Viņa proponētais inflācijas samazināšanas plāns, spiežot uz algu samazināšanu Latvijā, ir efektīvākais veids latviešu nogādāšanai Vācijas darba tirgū.

Inflācija nepastāv pati par sevi. Tā ir ekonomiskās aktivitātes blakus produkts. Tāpat kā automašīnas izplūdes gāzes ir motora darbības nepatīkams, bet neizbēgams rezultāts. Ja mašīna stāv, nepatīkamo izplūdes gāzu nav, tikai jūs nekustat ne no vietas. Līdzīgi ir ar ekonomiku un inflāciju.

Šodienas Latvijas inflācija nav «tīra» inflācija, ko izraisījis ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Skeptiķi to dēvē par «stagflāciju», norādot, ka cenu celšanos izraisa nevis pieprasījuma, bet valsts uzlikto nodokļu un tarifu pieaugums. Šodienas inflāciju ir izraisījusi valdība, kuras finanšu ministrs ir A. Vilks. Samaziniet nodokļus, un jūs tūlīt samazināsiet inflāciju, palielinot ekonomisko aktivitāti. Problēma, ka tā pēc laika radīs dabisko inflāciju, ko izraisa ekonomikas pieaugums. Valdība, kuras mērķis ir eiro ieviešana par katru cenu, drīkst pieļaut tikai niecīgu inflāciju, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus. Valdība ir spiesta ierobežot ekonomisko izaugsmi.

Pašlaik iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugums Igaunijā gada griezumā ir 8%, Lietuvā - 7%, Latvijā - 3%. Vai ekonomiskā situācija tuvajās Baltijas valstīs ir tik radikāli atšķirīga? Oficiālā valdības mitoloģija vēsta - tas tāpēc, ka Latvija vissmagāk cieta banku krīzes dēļ. Ir pagājis laiks, un šodienas IK izaugsmes rādītājus nevar skaidrot tikai ar 2008. gada notikumiem. Zemais IK pieaugums nav ekonomikas objektivitāte, tas ir apzināta Latvijas valdības darba rezultāts. Ja Latvijas valdības galvenais mērķis būtu ekonomiskā izaugsme un bezdarba samazināšana, IK pieaugums būtu cits, bet atcerēsimies - mērķis ir eiro ieviešana, kas samazina banku riskus.

Tikai mēs nedzīvojam aiz slēgtām durvīm, mēs dzīvojam jau pilnīgi brīvajā Eiropas darba tirgū. Šonedēļ viesojoties Viļņā, Vācijas bundestāga priekšsēdētājs laipni aicina: mums ir augoša ekonomika, nepieciešamība pēc kvalificētiem strādājošajiem, laipni lūdzam Vācijā. Un lietuvieši brauc. Pēc pārvadātāja Ecolines datiem, pasažieru skaits uz Vāciju pieaudzis par 40%.

Vācijā, kur no 1. maija ir atvērts darba tirgus, vidējā darba samaksa 2010. gadā bija 2389 lati mēnesī. Vidējā darba alga Latvijā kopā ar nodokļiem ir 479 lati, «uz rokas» - Ls 330. Kādos apstākļos var atļauties dzīvot cilvēks, kas saņem vidējo darba algu Latvijā? Kāda ir jauna cilvēka perspektīva tuvākajos gados valstī, kuras ministrs aicina iesaldēt 300 latu «lielās» algas? Ēnu ekonomika vai emigrācija - uz šādu izvēli valdības politika, kuras īstā kvintesence ir «inflācijas apkarošanas plāns», spiež cilvēkus, kam nav vienalga, kāda ir viņu saņemtā alga.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas