Daudze uz brīdi augstākā amatpersona valstī

Ārpus valsts šonedēļ atrodas gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš no 5. līdz 16. janvārim bauda ikgadējo atvaļinājumu, gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kura Vējoņa prombūtnē ir Valsts prezidenta vietā. Tādas situācijas nav bieži, taču tās atklāj nepilnības Satversmē, kur nav regulēts, kā rīkoties, ja ārzemēs ir abas augstākās amatpersonas. Saeimas priekšsēdētājas pienākumus šajā laikā pilda viņas biedrs Gundars Daudze (ZZS), kurš Dienai uzsvēra, ka aizvieto Saeimas priekšsēdētāju, kura ir Valsts prezidenta vietā, taču, būdams Saeimas priekšsēdētāja biedrs, nevar pildīt prezidenta pienākumus, jo Satversme to neparedz.

Paziņojot par došanos atvaļinājumā, Vējonis oficiāli darīja zināmu, ka šajā laikā viņa vietā saskaņā ar Satversmes 52. pantu būs Saeimas priekšsēdētāja. Arī Mūrniece ir apstiprinājusi, ka izpildīs prezidenta vietu. Valsts prezidenta padomnieks Jānis Siksnis, norādot uz šo informāciju, Dienai vēlreiz uzsvēra, ka Valsts prezidentu aizvieto Saeimas priekšsēdis, kā to nosaka Satversme.

No ceturtdienas pēcpusdienas līdz nedēļas beigām Mūrnieci aizvietos Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa – Egnere (Vienotība), kura šos pienākumus pārņems no Daudzes. Lībiņa – Egnere Dienai atzina, ka Satversmes 52. pants, kas nosaka, ka Valsts prezidenta prombūtnē viņa vietā ir Saeimas priekšsēdētājs, ir ļoti lakonisks. Tāpēc tas ir dažādi piemērots, un būtu nepieciešams regulējumu pilnveidot.

Abām augstākajām amatpersonām reprezentācijas pienākumi ir ļoti svarīgi un ārvalstu komandējumi varot pārklāties. Taču tādā gadījumā vajadzētu paredzēt kārtību, kā un kādi pienākumi tiek deleģēti tālāk, kā reaģēt uz aktuāliem jautājumiem, sacīja Saeimas priekšsēdes biedre.

Lībiņa – Egnere uzsvēra, ka šajā laikā, kad ārpus valsts ir gan Valsts prezidents, gan Saeimas priekšsēdētāja, aizvietojot spīkeri, viņa nevarētu, piemēram, nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumus. Taču šo pienākumu Valsts prezidents varot izpildīt pats arī, atrodoties ārpus valsts, kā tas jau iepriekš vairākas reizes ir bijis.

Pilnveidojot Satversmi, Saeimai būtu svarīgi veikt izmaiņas arī 43. un 44. pantā, atgādināja Lībiņa – Egnere. Tie regulē Valsts prezidenta pienākumus valsts militārās aizsardzības nodrošināšanā, bet vairs neatbilst mūsdienu starptautiskajai situācijai.

Satversmē teikts, ka Valsts prezidents uz Saeimas lēmuma pamata var pasludināt karu. Prezidentam ir tiesības spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. "Līdz ar to Valsts prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu." Jau iepriekš darba grupā deputāti ir secinājuši, ka šīs normas būtu jākoriģē.

( pievienotas 4. līdz 8. rindkopas ar Ineses Lībiņas - Egneres teikto)