Pēc paziņojuma, ka atsaucat savu vārdu no ETP kandidātiem uz EK prezidenta amatu par labu Junkeram, izskan arī viedoklis, ka rīkojāties nepareizi.
Ir skaidrs, ka šī kongresa laikā ETP ir jānonāk līdz vienam kandidātam. Pašreiz no kandidātu izvirzīšanas stadijas - diskusijām, piedāvājumu prezentācijām - nonākam stadijā, kad tomēr jāapvienojas ap vienu, kuram jāstājas pretim pārējo politisko grupu kandidātiem. Tāpēc esmu izlēmis atsaukt savu un atbalstīt Junkera kunga kandidatūru. Viņš ir ilggadējākais Eiropas Savienības (ES) Ministru prezidents, ilggadējs Eirogrupas priekšsēdētājs, cilvēks ar ļoti lielu pieredzi gan nacionālajā politikā, gan ES jautājumos.
ETP prezidentūras sanāksmē uzsvēru sava piedāvājuma pamatu - ETP vēl aizvien ir jāpievēršas tiem jautājumiem, kas saistīti ar pāreju no krīzes pārvarēšanas, kurā eirozona līdz pat nesenam brīdim ir atradusies, uz ilgtspējīgu attīstību. Kas ir tie pasākumi, kā veicināt ES ekonomisko attīstību, kā veicināt jaunu darbvietu radīšanu? Atslēgas vārds ir konkurētspēja. Ceru, ka šie jautājumi būs ETP darba kārtībā šo vēlēšanu kontekstā.
Vai nevar gadīties tā, ka pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām visi izvirzītie kandidāti, tostarp ETP, tiek nolikti malā un EK prezidenta krēslā tiek kāds pavisam cits?
Pašreiz ir grūti prognozēt, kā tālāk attīstīsies situācija, jo šādā procedūrā EK prezidenta kandidāti tiek izraudzīti pirmo reizi. Šī iemesla dēļ arī grūti pateikt, kā tālāk risināsies diskusijas jau pēc vēlēšanām gan ES Padomē, gan EP. Skaidrs, ja šis process ir, ja kandidāti tiek izvirzīti, tas ir jāuztver nopietni. Šiem kandidātiem ir jābūt dienaskārtībā arī pēc vēlēšanām. Bet vienu īpatnību mēs redzam jau tagad - starp kandidātiem nevienā politiskajā partijā nav neviena pašreizējā valsts vai valdības vadītāja. Iepriekš, piemēram, Žozē Manuels Barrozu kļuva par EK priekšsēdētāju no Portugāles Ministru prezidenta amata, Hermanis van Rompejs - par ES Padomes priekšsēdētāju no Beļģijas premjerministra amata. Lai arī pietiekami daudzu Ministru prezidenta kandidātu vārdi izskanējuši starp kandidātiem, tostarp arī ETP bija diskusijas par Jirki Katainenu, Endu Keniju, Donaldu Tusku, bet rezultātā neviens no šiem kandidātiem nepieteicās. Tas parāda, ka procedūra neveicina esošo valstu un valdību vadītāju pieteikšanos par kandidātiem. Tas, protams, ienes citu dinamiku kandidātu izvirzīšanā.
Vai tomēr nebija nepareizi, ka ETP virzījās uz vienu kandidātu, nevis balsošanai virzīja vairākus?
Tas, kādā veidā partija virzās līdz kandidātam, protams, ir katras partijas ziņā. Mēs zinām, ka sociālistiem nebija balsojuma, liberāļiem bija balsojums. Procedūras iespējamas dažādas, bet katrai politiskajai partijai jānonāk pie sava kandidāta. Esmu pārliecināts, ka arī ETP to izdarīs, un, visticamāk, tas būs Junkera kungs.
Kādas ir prognozes par ETP sniegumu EP vēlēšanās?
ETP ir vadošais politiskais spēks, kurš ir visvairāk pārstāvēts EP un kuram ir ļoti spēcīgas pozīcijas ES Padomē, tātad daudzu Eiropas valstu un valdību vadītāji ir no ETP. Uzskatu, ka ETP ir iespēja šīs pozīcijas nosargāt arī pēc nākamajām vēlēšanām. Bet tad ir jānāk ar skaidru un spēcīgu piedāvājumu un jārunā par tiem jautājumiem, kas iedzīvotājiem ir svarīgi.
Jūs redzat Junkeru kā šādas vēlēšanu kampaņas seju?
Kā jau teicu, Junkera kungs ir ļoti pieredzējis politiķis ar augstu atpazīstamību Eiropā. Viņš pilnīgi noteikti varēs šo kampaņu vadīt.
Izskan versijas, ka savu kandidatūru esat atsaucis, jo bijušas sarunas par iespēju ieņemt kādu citu augstu amatu Briselē, piemēram, ES Padomes priekšsēdētāja krēslu.
Pašreiz nekādu konkrētu plānu šajā jautājumā nav.
Bet, ja tāda iespēja būtu, jūs to izskatītu?
Grūti komentēt, kā būtu, ja būtu. Pašreizējā brīdī šāda veida konkrētu plānu nav.
Ja zvaigznes pēc vēlēšanām saliksies tā, ka jums tiks piedāvāts ES komisāra portfelis, vai būsiet gatavs to pieņemt?
Jā, es būtu gatavs to uzņemties. Ja Ministru prezidente nominēs, es būtu gatavs to darīt.
Jūs noteikti interesēs portfelis, kas vairāk saistīts ar ekonomiku, finanšu jautājumiem.
Tieši tā. Pamatā ekonomikas, finanšu jomā - ekonomikas monetāro lietu, konkurences, reģionālās attīstības, budžeta vai arī kāda konkrēta sektora - transporta vai enerģētikas - portfelis. Jebkurā gadījumā - ekonomikas un finanšu virziens.
Jūsu kandidēšana uz EK prezidenta amatu Latvijai ir panākums, taču vai tomēr nav palicis arī rūgtums par visu procesu?
Jautājums par manu iespējamo kandidēšanu ir jau gadu dažādos veidos izskanējis. Jau no sākta gala es teicu, ka neuzskatu, ka man ir ļoti lielas izredzes amatu tiešām ieņemt. Tā bija laba iespēja prezentēt jautājumus, kas, manuprāt, ir svarīgi Eiropas ekonomikas izaugsmei un arī Latvijai.
Līdz vēlēšanām vēl ir gana laika, un jums jāturpina strādāt Saeimā. Izskatās, ka tomēr netiks izveidota iepriekš cerētā ilgtspējas attīstības komisija, kuras vadītājs varējāt būt.
Izskatās, ka atkārtojas tas pats, kas notika pirms diviem gadiem. Uzreiz pēc 11. Saeimas vēlēšanām tika panākta konceptuāla vienošanās par šādas komisijas izveidi. Tālāk faktiski nekas nenotika. Tagad, atkal mainoties valdībai, tika panākta vienošanās šādu komisiju izveidot, taču praktiski jautājums uz priekšu nevirzās. Vienotībā mēs šo jautājumu esam pārrunājuši. Esmu aicinājis kolēģus atbalstīt priekšlikumu, ka šī komisija tiek izveidota pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, jo pašreiz atkal jau - no jaunās valdības izveides pagājis pusotra mēneša, bet praktiski jautājums uz priekšu nav pavirzījies. Nez vai ir nozīme komisiju veidot uz dažiem mēnešiem. Varbūt ir labāk šajā sasaukumā vienoties veikt Saeimas Kārtības ruļļa grozījumus, paredzot šādas komisijas izveidi jau nākamajā Saeimā.