Vienošanās vēl ir jāparaksta aizdevējiem un tās teksts pagaidām ir slepens.
400 miljoni eiro esot Valsts kases analīze tam finansējuma apjomam, kas nepieciešams sekmīgai valsts finanšu plūsmas nodrošināšanai.
"Ņemot 400 miljonus, vienlaikus ir plānots ierobežot aizņemšanos iekšējā tirgū," informēja valdības vadītājs.
Premjers atzīmēja, ka kopumā Latvijai šogad būtu pieejams viens miljards eiro (702 miljoni latu), tomēr nolemts, ka finansējums tiks piesaistīts tikai no Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas. Savukārt no iepriekš plānotajām aizdevējvalstīm finansējums pagaidām netiks ņemts un nākotnē varētu tikt izmantots tikai kredītlīnijas veidā.
Valdības atbalstītā vienošanās ar aizdevējiem paredz, ka nākamā gada budžets tiek veidots ar ne lielāku kā 6% deficītu no iekšzemes kopprodukta, nepieciešamais budžeta konsolidācijas apjoms ir 395-440 miljoni latu un Eiropas Savienības fondu finansēto projektu vajadzībām papildu tiek piešķirti 100 miljoni latu, bet avansa tiešmaksājumiem lauksaimniekiem būs pieejami 100,5 miljoni latu.
Dombrovskis uzsvēra, ka dokuments tikai iezīmējot atsevišķus darba virzienus, kas būs valdības kompetencē un vēl neparedz konkrētas apņemšanās.
Esot atrunāti gan pasākumi izdevumu mazināšanai, kas skartu pamatbudžetu un sociālā budžeta ilgtspēju, kurai priekšlikumus patlaban gatavo Labklājības ministrija. Šajā kontekstā varētu vērtēt arī izmaiņas pensiju sistēmā.
Tāpat dokumentā esot atsauce uz Finanšu ministrijas veidotajām vidējā termiņa nodokļu pamatnostādnēm, kurās pieļauta gan pievienotās vērtības nodokļa samazināto normu atcelšana, gan nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas. Pašreizējie dokumenti neko neuzdod, uzsvēra Dombrovskis, vienlaikus gan atzīstot, ka iepriekš pieminētās nodokļu izmaiņas varētu tikt vērtētas.
Premjers arī uzsvēra, ka valsts pārvaldē vairāk "nevarēs iet uz jaunu masveidīgu algu samazinājumu". Būtiski samazinājumi ir veikti jau līdz šim un darbā pie nākamā budžeta varētu runāt tikai par atsevišķām pozīcijām, piemēram, valsts kapitālsabiedrībām.
Daudz precīzākas prognozes par nākamā gada budžeta deficīta samazinājumiem būs iespējams izdarīt tikai pēc pirmā pusgada budžeta izpildes rādītājiem. Tomēr jau tagad var prognozēt, ka galvenā lēmumu pieņemšana notiks rudenī, kad Latvijā ieradīsies kārtējā aizdevēju pārskata misija.
Patlaban tiek plānots, ka aizdevēji ieradīsies oktobra beigās - pēc Saeimas vēlēšanām, lai runātu jau ar jauno Ministru kabinetu.