Domnieki darbā neparādās gadiem

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām 3. jūnijā, Diena nolēma aplūkot, kā deputātiem visā Latvijā veicies, pārstāvot vēlētāju intereses pēdējā sasaukuma laikā. Proti, cik centīgi viņi apmeklējuši domes sēdes, tādējādi piedaloties balsojumos un uzņemoties arī savu tiesu atbildības par pašvaldības lēmumiem. Šajā rakstā apkopota informācija par desmit ievērojamākajiem sēžu kavētājiem valstī, plašāka informācija par situāciju novados sekos nākamajos laikraksta numuros.


Dalība sēdēs - pienākums

"Vēlēšanās mēs balsojam par saviem pārstāvjiem, pieņemot, ka viņi pildīs savus solījumus, un solījumus ļoti grūti pildīt, nenākot uz darbu," saka politoloģe un domnīcas Providus vadošā pētniece Iveta Kažoka. Lielākais kavētājs Latvijā apmeklējis tikai 17 procentus domes sēžu. Pēdējā sēde, kurā ieradās Vladimirs Samohins (Vidzemes partija), notika 2014.gada 22.decembrī. Tā līdz šā gada 23.februārim, kad Pļaviņu novada deputāti balsoja par viņa deputāta pilnvaru anulēšanu. Ātrāk tas nenotika, jo deputāts uzrādīja attaisnojošu iemeslu - aizņemts pamatdarbā, skaidroja pašvaldības priekšsēdētāja Gunta Žilde (Jēkabpils reģionālā partija).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informē, ka likums diktē: "Deputātam ir pienākums piedalīties domes sēdēs, kā arī tās institūcijas sēdēs, kuras sastāvā viņš ievēlēts." Tādējādi likumdošanā nostiprināta deputāta atbildība pret tiem, kas to ievēl. Tomēr deputāta pilnvaras var anulēt tad, ja "deputāts vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdē" vai arī "deputāts veselības stāvokļa dēļ trīs mēnešus pēc kārtas nav piedalījies domes sēdēs, viņa pilnvaras var apturēt uz laiku", skaidro ministrija.

Pats Samohins stāsta, ka Pļaviņās vairs nedzīvo un arī nestrādā. Tagad vairs "nav reāli izbraukāt", viņš saka. Vaicāts, vai ir apsvēris nolikt mandātu un dot vietu kādam, kurš var darbam veltīt laiku, Samohins atbild, ka viņš esot apsvēris "uz kādu sēdi tomēr aizbraukt". Parasti aktuālos jautājumus domnieks ar kolēģiem izdiskutējis un viedokli paudis, tomēr balsojumos piedalīties nav sanācis. Bijušais deputāts arī atzīst, ka tas nav godīgi pret vēlētāju, tomēr, kad Diena jautā, vai viņš piedalīsies nākamajās vēlēšanās, Samohins atbild: "Plānoju piedalīties, jā."
 

Novēloti, bet aiziet

No sava mandāta šā gada 8. februārī šķīries arī Jēkabpils pašvaldības domnieks Armands Ķiploks (NA), jāatzīmē gan, ka šajā gadījumā tas noticis pēc paša deputāta gribas. Ķiploks pamatdarba dēļ nokavējis 34 no 52 sēdēm un, jūtot atbildību pret vēlētājiem, atstājis amatu. Jautāts, kāpēc vieta nav atbrīvota ātrāk, ņemot vērā, ka biežie kavējumi iezīmējas jau sen, viņš norāda, ka "vēl bija cerība, ka mainīsies darba apstākļi". Jāatzīmē gan, ka lielā aizņemtība pamatdarbā vīrieti neattur no iespējamas kandidēšanas šajās vēlēšanās – viņš smejoties saka, ka vēl domās.

Līdzīga situācija novērojama arī Brocēnu novadā, kur deputāts Arvīds Mēters (LSDSP), kurš apmeklējis tikai 38% sēžu, no amata šķīrās janvārī. Bijušais domnieks teic, ka galvenais kavējumu iemesls ir sēžu norises laiks – piecos viņš "mierīgi varētu tikt, bet četros nevar paspēt". Taču viņš atšķirībā no diviem iepriekšējiem deputātiem šogad vairs nekandidēs. Brocēnu novada domes priekšsēdētāja Solvita Dūklava (LZP) Dienai norāda, ka radušos situāciju vērtē negatīvi, ar deputātu mandāta nolikšanu apspriedusi vairākkārt, taču "ar varu uz sēdi atvilkt nevar un atlaist arī nav iespējams – likums neļauj". 

To, vai vajadzētu nolikt mandātu, ar deputātu Sergeju Gorčinski (Saskaņa) vairākkārt apspriedis arī Inčukalna domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko (LZS). Kavējumi saistīti ar darbu, deputātam bieži jādodas komandējumos. Viņš pats atzīst, ka, protams, domājis par to, vai vajadzētu dot vietu kādam citam, bet nu jau ir par vēlu, "tad jau vēlētāji nolems". Viņš atkal ir gatavs startēt vēlēšanās.

Taču ne visi domes priekšsēdētāji sēžu kavēšanā saskata problēmu. Engures novada mērs Gundars Važa (NA), kura komandā strādā divi deputāti, kas atrodami Latvijas desmit lielāko sēžu kavētāju sarakstā, pauž, ka viņam "baigo pretenziju nav". Runa ir par Gati Buraku (NA) un Ģirtu Krūmiņu (NA), kas apmeklējuši attiecīgi 42% un 40% no sēdēm, jo ir aizņemti pamatdarbā. Vai nepiedalīties sēdēs nav negodīgi pret vēlētāju, esot grūti spriest. "Mēs esam no viena saraksta, problēmu es neredzu. Nav mums bijuši kādi iekšēji kašķi," saka priekšsēdētājs. Neesot notikušas arī pārrunas par to, vai viņiem vajadzētu nolikt mandātu, jo deputāti interesējoties par aktuālajiem jautājumiem, izsakot viedokli. Politoloģe Kažoka gan komentē, ka pie tik biežas sēžu kavēšanas interese par vispārējo darbu domē nav pietiekams attaisnojums.

Tomēr Krūmiņš stāsta, ka jautājumu par mandāta nolikšanu ar priekšsēdētāju apspriedis, jo atzīst, ka deputāta apmeklējumam jāpietuvojas simts procentiem un par to, ka tā nav viņa gadījumā, "es ne pārāk labi jūtos pats". Neskatoties uz to, viņš kandidēs arī nākamajās vēlēšanās, jo mērs teicis, ka cilvēki viņu atbalsta, viņi tā vēlas. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts atklāj, ka partijā deputātiem par apmeklējumu atskaitīties neliek, tomēr to apspriedīšot, jo "es pats labprāt uzzinātu, kādi ir tie apstākļi".
 

Atskaitīties negrasās

Divi deputāti no valsts lielāko kavētāju topa meklējami arī Skrundā. No Vienotības saraksta startējušie Juris Jaunzems un Piļeckis katrs apmeklējuši 41% sēžu. Turklāt tā nav vienīgā kopīgā iezīme – abi arīdzan nevēlas sarunāties ar laikrakstu. Jaunzems sākotnēji lūdz zvanīt vēlāk, taču ne vēlāk, ne nākamajā dienā vairs nav sazvanāms. Piļeckis gan ir mazliet komunikablāks un, pirms nomest klausuli, paspēj atbildēt uz diviem jautājumiem – kāpēc neierodas uz sēdēm un kāpēc par iemesliem neinformē domi. "Kopš kura laika man ir jāinformē dome par katru savu darbību? Man ir jānopelna nauda savā privātā biznesā," viņš nosaka un pārtrauc sarunu. Skrundas gadījums ir īpašs ar to, ka konkrētie deputāti, kas startējuši zem Vienotības vārda, nemaz nav partijas biedri, uzsver Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars: "Tur bija atkārtotas vēlēšanas, un Vienotība ļāva cilvēku grupai, kas izskatījās sakarīga, startēt zem Vienotības saraksta, taču viņiem ar mums nav nekāda sakara." Kampars arīdzan piebilst, ka šajās vēlēšanās partijai Skrundā saraksta, visticamāk, vairs nebūs.

Līdzīgi kā divi iepriekšējie deputāti, ar daiļrunību neizceļas arī kavētāju topa trešajā vietā esošais Viļānu domnieks Andris Kozulis (LZS). Garākais laika posms, kurā viņš nav ieradies sēdēs, ir ilgāks nekā gads – no 2015. gada aprīļa līdz 2016. gada augustam. Jāatzīmē, ka deputāts plašākai sabiedrībai kļuva pazīstams pēc tam, kad tika apsūdzēts par vēlētāju balsu pirkšanu par labu savam draugam Dzintaram Zaķim (Vienotība). Kozulis sākotnēji piekrīt sarunai, taču uzreiz pēc tam, kad izdzird, ka runa būs par domes sēžu apmeklēšanu, nomet klausuli un vairs nav sazvanāms. Zaļo un Zemnieku savienības valdes loceklis Augusts Brigmanis saka, ka pēc iepriekšminētā konflikta un tiesvedībām Kozuļa darbība partijā ir apturēta: "No mūsu saraksta viņš noteikti nekandidēs."

Savukārt Māris Vanags, kurš ar 23% apmeklējumu ir otrais lielākais kavētājs valstī, stāsta, ka iemeslu sēžu neapmeklēšanai ir "grūti paskaidrot. Tā ir sanācis". Vaicāts, kāpēc nav nolicis mandātu, ja netiek uz sēdēm, viņš Dienai uzdod pretjautājumu: "Jūs tas baigi uztrauc, ka es nenolieku?" Viņaprāt, tas, ka viņš sēdes neapmeklē, ir pat godīgi pret vēlētāju, jo tā viņš parādot savu attieksmi pret domē notiekošo. "Kā karā apmēram. Ja es paņemtu ieroci, uzvilktu mundieri, tad es piedalos. Tad es esmu armijā. Ja es redzu, ka tas karš īsti nesokas, tad labāk es varbūt pasēžu maliņā mazliet," klāsta Vanags. Vaicāts, vai var lepoties ar kādiem sasniegumiem pašvaldībā, viņš atbild: "Sasniegumi? Nu kā lai to vērtē? Diez vai."

Detalizētu informāciju par to, cik deputāti cītīgi apmeklējuši vai bastojuši domes sēdes, iespējams aplūkot interaktīvajā rīkā Apmeklējumametrs.