Šīs likuma izmaiņas atbalstīja 56 deputāti, 22 bija pret, bet viens tautas kalps atturējās.
Līdz ar tām personām, kuras publiski noliegušas, attaisnojušas, slavinājušas vai rupji noniecinājušas genocīdu, PSRS vai nacistiskās Vācijas agresiju pret Latviju, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Saeimas sēdē par šo tēmu bija ilgas debates.
Pret likumprojektu iebilst Saskaņas centra (SC) frakcijas deputāti. SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins izteicās, ka šīs likuma izmaiņas paredzot cietumsodu par viedokļa izteikšanu. Tas esot pret Satversmē un dažādos starptautiskos noteikumos nostiprinātajām tiesībām uz vārda brīvību. Viņš arī prognozēja, ka ar likumā izmaiņām paredzētajai atbildībai nonākot līdz reālām lietām, paredzami valstij nelabvēlīgi Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi.
Uz šo repliku reaģēja deputāts Andrejs Judins (Vienotība), sakot, ka atsevišķos gadījumos vārda brīvība var tikt ierobežota. Viens no šādiem gadījumiem noteikti esot genocīda un noziegumu pret cilvēci slavināšana.