Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Eksperti: Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai jāveicina izpratne, ka ģimene un bērni ir vērtība

Demogrāfiskās situācijas uzlabošanos nevar panākt tikai ar ekonomiskajiem labumiem, svarīga ir valsts un sabiedrības vienošanās par to, ka ģimene un bērni ir vērtība, Baltijas Asamblejas (BA) diskusijā Saeimā atzina Baltijas valstu parlamentu deputāti un eksperti.

BA Sociālo lietu komiteja ir pievērsusies demogrāfijas jautājumiem, lai uzsvērtu šīs problēmas nozīmīgumu un rastu risinājumu situācijas uzlabošanai, sacīja komitejas līdzpriekšsēdētāja Silva Bendrāte (V). Ir svarīgi saprast, ar kādiem pasākumiem sākt, tomēr esam secinājuši, ka nepietiek runāt tikai par pabalstiem, liela nozīme ir sabiedrības arī vērtībām, psiholoģiskiem aspektiem, kultūrai, kā arī migrācijas procesiem, norādīja Bendrāte.

"Visā Eiropā ir sākusies demogrāfiskā ziema," sacīja deputāte, uzsverot, ka Latvijā situācija ir visdramatiskākā no Baltijas valstīm. Latvija ik gadu zaudē vienu mazpilsētu - ap 13 000 iedzīvotāju, tomēr valsts nav noskaņota padoties, un būtu jānovērš visi šķēršļi, kas kavē iedzīvotājus izšķirties par ģimenes pieaugumu, uzskata Bendrāte.

Organizācijas "Nākotnes fords" izpilddirektors Oskars Putniņš uzsvēra, ka Latvijai šī problēma būtu jārisina steidzami, jo tieši tagad ir liels skaits sieviešu fertilā jeb auglīgā vecumā, un jau tuvāko piecu, maksimums, desmit gadu laikā tiks zaudēts potenciāls demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Pēc Putniņa domām, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, jāmaina vērtību sistēma sabiedrībā, jāparāda, ka tieši ģimene un bērni ir vērtība. Tāpat ģimenes un bērnu nedrīkst "ekonomiski diskriminēt", kā arī būtu jānodrošina papildus balss tiesības vēlēšanās vecākiem par bērniem līdz 18 gadu vecumam. Šo ideju par papildus balss tiesību piešķiršanu Bendrāte nosauca par "ļoti avangardisku", tomēr atzina, ka frakcijā par to sākuši diskutēt, jo katra ideja ir apspriešanas vērta.

Arī kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere uzskata, ka demogrāfijas procesus var ietekmēt, sabiedrībai vienojoties, ka bērni un ģimene ir vērtība un jāpanāk iedzīvotāju uzticību valstij, kā arī sniedzot finansiālu atbalstu. Savukārt sociālantropoloģe Aivita Putniņa domā, ka situācijas uzlabošanai ir jāpievērš uzmanība arī dzimumu līdztiesības jautājumiem, nodarbinātības politikai, kā arī jānodrošina iespēja pēc bērna piedzimšanas būt kopā ar ģimeni, izmantojot atvaļinājumu vai strādājot pusslodzes darbu.

Savukārt Igaunijā demogrāfijas jomā ir pēdējo gadu laikā vērojamas pozitīvas tendences - kopš 2002.gada palielinās dzimstības koeficients, kā arī dabiskais pieaugums pēdējos gados bija pozitīvs, pastāstīja Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Bērnu un ģimenes lietu departamenta padomniece Līna Kantere.

Kantere uzsvēra, ka ārkārtīgi liela loma ir stabilai ģimenes politikai valstī, Igaunijā arī krīzes laikā ir izdevies saglabāt svarīgākos pabalstus, liela vērība tiek pievērsta nodarbinātības politikai, kas saistīta ar demogrāfijas jautājumiem, kā arī Igaunijā cenšas nodrošināt pirmsskolas izglītības iespējas.

Lietuvas pārstāvis BA Sociālo lietu komitejas līdzpriekšsēdētājs Ģedimins Navaitis pastāstīja, ka Lietuvā savulaik tika veikts "unikāls eksperiments" - pabalsti mātēm tika paaugstināti gandrīz trīs reizes, tomēr dzimstība nepalielinājās tik ļoti, cik bija cerēts, kopumā tajā laikā piedzima par 3000 bērniem vairāk. Līdz ar to demogrāfijas problēmas nevar risināt tikai ar pabalstiem.

Navaitis arī norādīja, ka Lietuvā ir liela disproporcija starp cilvēku gaidām attiecībā uz partneri un iespējam tās īstenot. Piemēram, 99% sieviešu kādā aptaujā atzinušas, ka varētu veidot ģimeni ar vīrieti, kam ir vismaz tāda paša līmeņa izglītība kā viņām, tomēr Lietuvā tikai trešdaļa no augstākas izglītības ieguvējiem ir vīrieši.

Tāpat Lietuvā, līdzīgi kā arī citās valstīs, cilvēki izlemj par ģimenes pieaugumu tikai individuālās motivācijas dēļ, nevis sabiedrības vai nācijas labuma dēļ. Tas parasti nozīmē, ka lēmums par ģimenes pieaugumu tiek atlikts uz vēlāku laiku, līdz ar to ģimenēs reti ir vairāk par diviem bērniem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas