"Tas pēc būtības nozīmētu krievu valodas kā otras valsts valodas nostiprināšana un būtu pretrunā ar pašas EP rezolūcijā atzīto, ka "latviešu valodas kā valsts valodas aizsargāšana un nostiprināšana ir leģitīms mērķis". Valodas un pilsonība ir katras valsts nacionālā līmeņa politikas atbildība, krievu valoda kā otra valsts valoda tikai veicinātu sašķeltas divkopienu sabiedrības veidošanos," norāda S.Ēlerte.
Tāpēc S.Ēlerte atzinīgi vērtē citu EP ieteikumu, ka valstij vairāk jārūpējas par iespējām minoritātēm apgūt latviešu valodu: "Latviešu valoda Latvijā ir demokrātiskās līdzdalības valoda, tāpēc to jāzina visiem Latvijas iedzīvotājiem".
EP rezolūcijā norādīts, ka svarīgi izvairīties no valodas diskriminācijas darba tirgū attiecībā uz nacionālajām minoritātēm. Tomēr satraukumu, pēc ministres domām, rada latviešu diskriminācija darba tirgū krievu valodas nezināšanas dēļ. "Pēdējos divdesmit gados daudzi jaunieši nav mācījušies skolā krievu valodu, toties labi apguvuši Eiropas valodas. Uzskatu, ka neviens latvietis Latvijā nedrīkst tikt diskriminēts darba tirgū tāpēc, ka viņš nezina krievu valodu. Protams, prasības zināt krievu, ķīniešu, arābu vai kādu citu valodu var tikt noteiktas darbos, kas ir saistīti ar attiecīgo valsti, bet tā nedrīkst būt ikdienišķa prasība cilvēkiem Latvijā."
Ministre atzinīgi vērtē to, ka EP savā rezolūcijā "uzslavas cienīgi" novērtējusi Latvijas sasniegto progresu sabiedrības integrācijā un nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzībā, EP rezolūcijā norādīto, ka Latvija ir atbalstījusi nacionālo minoritāšu īpašo kultūru un identitāti, kā arī piekrīt aizrādījumam, ka valsts finansiālais atbalsts pēdējos gados mazākumtautību organizācijām ir samazinājies. Tas noticis ekonomiskās krīzes iespaidā.
Ministru komiteja 30.marta rezolūcijā secinājusi, ka nacionālo minoritāšu pārstāvji Latvijā negūst pilnīgu labumu no svarīgiem Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību noteikumiem, tāpēc likumdošanas jomā un praktiskā līmenī ir jāpieliek pūles, lai ļautu personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, izmantot savu valodu darījumos ar administratīvajām iestādēm un arī paralēli latviešu valodai pašvaldību topogrāfiskajos apzīmējumos saskaņā ar konvencijas noteikumiem.
EP amatpersonas secināja, ka, vispārīgi raugoties, latviešu valodas kā valsts valodas aizsargāšana un nostiprināšana ir leģitīms mērķis, taču visa nepieciešamā uzmanība ir jāpievērš tam, lai nacionālās minoritātes varētu efektīvi baudīt personu tiesības un brīvi izmantotu savas minoritātes valodu.
Organizācija norāda, ka nepilsoņu identificēšana ar nacionālo minoritāti Vispārējās konvencijas kontekstā ir apsveicama, jo šāda pieeja ir saskaņā ar Vispārējās konvencijas garu. Tomēr īpašu izņēmumu dēļ Latvijas tiesību aktos šīs personas nesaņem aizsardzību saskaņā ar vairākiem Vispārējās konvencijas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē. Ņemot vērā ļoti lielo iesaistīto personu skaitu, atbildīgās iestādes tiek aicinātas interpretēt un piemērot attiecīgos valsts tiesību aktus tā, lai nepilsoņus neskartu nekādi nesamērīgi ierobežojumi.
Ministru komiteja norāda, ka ir svarīgi izvairīties no valodu diskriminācijas darba tirgū attiecībā uz nacionālajām minoritātēm. Šajā sakarā dziļas bažas rada valsts valodas prasmju prasību nostiprināšana nodarbinātības jomā, īpaši privātā sektora profesiju jomā, bet arī jautājumā par konkrētām profesijām valsts sektorā. Arī biežā soda piemērošana, uzraugot to ievērošanu, rada nopietnas bažas. Valstij ir jāpalielina finansējums, lai palīdzētu nacionālo minoritāšu pārstāvjiem apgūt latviešu valodu. Latvija tiek mudināta atbalstīt konstruktīvāku pieeju šajā jomā, jo īpaši izmantojot pasākumus, kas paredzēti, lai uzlabotu kvalitatīvas latviešu valodas apmācības pieejamību.
30.martā EP Ministru vietnieku komiteja pieņēma rezolūciju par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā.
Līdz ar rezolūcijas pieņemšanu ir noslēdzies pirmais minoritāšu konvencijas izpildes uzraudzības cikls Latvijā.
Ministru komiteja atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegto progresu sabiedrības integrācijā un nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzībā, tostarp nacionālo minoritāšu etniskās savdabības un kultūras identitātes attīstīšanu, valsts finansētas bilingvālās apmācības nodrošināšanu astoņās minoritāšu valodās, kā arī minoritāšu konvencijā paredzēto tiesību attiecināšanu arī uz nepilsoņiem.
EP Ministru komiteja atzinusi, ka latviešu valodas kā valsts valodas stiprināšana un tās apguves veicināšana ir leģitīms sabiedrības integrācijas instruments. Vienlaikus komiteja aicinājusi Latviju veikt arī turpmākus pasākumus dažādās jomās, lai veicinātu nacionālo minoritāšu tiesību efektīvu īstenošanu.