Tad arī neredzīgais var atnākt nobalsot tajā laikā, kad dežurē viņam tīkamākā uzticības persona, _Diena.lv_ uzzināja vēlēšanu iecirknī.
Vēlēšanās piedalās arī cilvēki ar redzes traucējumiem, bet, ņemot vērā to, ka viņi nevar paši izlasīt vēlēšanu sarakstos rakstīto, neredzīgajiem iecirkņos palīdz viņu pašu izraudzītas uzticības personas. Šis process gan ir laikietilpīgs, bet paši neredzīgie ar sistēmu, kas spēkā ir jau kopš padomju laikiem, ir apmierināti, Diena.lv stāstīja viena no vēlēšanu komisijas loceklēm.
Jānis Jakstovičs, kurš bija atnācis nobalsot kopā ar mazdēlu stāstīja, ka politiķiem vajadzētu vairāk uzmanības pievērst vietējām problēmām. "Piemēram, salabot mūsu bedrainos ceļus un trotuārus," viņš norādīja, ko sagaida no ievēlētajiem.
Ivars Ozoliņš, arī norādīja, ka vissvarīgāk būtu ierīkot neredzīgajiem labas pastaigu vietas. "Mums neredzīgajiem liela problēma ir hipodinamija – kustību trūkums. Agrāk mums bija ļoti jauka, kādus 150 vai 200 metrus gara veselības taka, bet astoņdesmito gadu beigās, tur sāka celt noliktavu un visu izpostīja. Noliktavu tā arī neuzcēla, un neko daudz nevajadzētu, lai sakoptu šo vietu – vienkārši noasfaltēt taciņu. Varbūt to varētu finansēt no Eiropas naudas," viņš prāto.
I. Ozoliņš arī stāstīja, ka agrāk neredzīgajiem bijusi pašiem sava peldvieta, kura bijusi tik labiekārtota, ka viņi uz to pat varējuši iet bez pavadoņiem. Pēdējos gados gan tā esot aizaugusi un kļuvusi pārāk dubļaina, lai tajā peldētos. "Tagad atliek vien organizētās grupās braukt uz Jūrmalu vai citām vietām kopā ar pavadoņiem, bet vairums no mums ir lieli individuālisti un negrib to darīt, tādēļ peldēties nesanāk," viņš skaidro.