Ministre pieļāva, ka izmaiņas šajā jomā, visticamāk, varētu būt tikai nākamgad. Viņa paskaidroja, ka pieci iepriekš izstrādātie varianti ģimenes valsts pabalsta piešķiršanai pēc šā gada 1.jūlija nedod maksimālo sagaidāmo rezultātu, kā arī nerisina situāciju pēc būtības, tādējādi nepiedāvājot reformu.
Tādēļ LM vēlas papildu laiku, lai reformu izstrādātu atbilstoši situācijai, kad Latvijā sāk palielināties inflācija un ģimenēm palielinās izdevumi par siltumu un citiem pakalpojumiem.
“Šogad nevar būt ne runas ne par kādu reformu.. Šogad vēl ir jānodrošina ģimenes valsts pabalsts, un to nedrīkst samazināt. Tas ir mūsu bastions,” uzsvēra Jurševska.
Pašlaik speciālisti strādājot pie piemērotākā risinājuma. Jurševska pauda viedokli – ja tiek likvidēts ģimenes valsts pabalsts, pretī jādod kompensējoši mehānismi. Proti, jāpalielina atbalsts ekonomiski aktīvajām ģimenēm un nodokļu atvieglojumi par apgādībā esošām personām jeb neapliekamais minimums, kas nosegtu pašreizējo ģimenes valsts pabalstu – astoņus latus par bērnu.
LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče aģentūrai BNS apliecināja, ka ministrija turpina meklēt finansējumu, kā vismaz līdz gada beigām nodrošināt ģimenes valsts pabalsta izmaksu nemainīgā apmērā. Tomēr pašlaik vēl nav skaidrs, vai nepieciešamo finansējumu varētu rasts, pārdalot bezdarbnieku pabalstiem paredzēto finansējumu, kā izskanējis iepriekš.
Jau vēstīts, ka LM iepriekš kā vienu no variantiem ģimenes valsts pabalsta saglabāšanai apsvēra iespēju pārdalīt bezdarbnieku pabalstiem paredzētos līdzekļus. LM paskaidroja, ka finansējums bezdarbnieku pabalstiem paredzētajā budžetā atbrīvojies, jo pabalstus saņem daudz mazāk bezdarbnieku, nekā LM iepriekš gaidīja. Tādēļ saskaņā ar LM piesardzīgākajām prognozēm bezdarbnieka pabalstu šogad varētu saņemt 34% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem jeb 53 300 cilvēku, bet 2011.gada budžetā bezdarbnieka pabalsts bija ieplānots 61 950 cilvēkiem.
Ziņots arī, ka saskaņā ar valdības pagājušā gada nogalē pieņemto lēmumu finansējumu ģimenes valsts pabalstiem no šā gada 1.jūlija bija plānots samazināt par 11,2 miljoniem latu. Tomēr "Vienotības" koalīcijas partnere Zaļo un zemnieku savienība neatbalsta šo pabalstu samazināšanu. Arī Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTSP) 3.februārī vienojās, ka nepieciešamie 11 miljoni latu būtu jāmeklē citur, lai nodrošinātu pašreizējā ģimenes pabalsta modeļa saglabāšanu arī pēc 1.jūlija.
LM bija sagatavojusi piecus modeļus, kā pēc šā gada 1.jūlija varētu piešķirt ģimenes valsts pabalstu samazinātā finansējuma apstākļos. Viens no variantiem būtu izmaksāt pabalstu bērniem no viena līdz 18 gadu vecumam 4,6 latu apmērā, piešķirot to ģimenēm, sākot ar otro bērnu. Otrais variants paredzēja pabalstu izmaksāt līdzšinējā astoņu latu apmērā ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem. Lai to īstenotu, papildus būtu nepieciešami 4,4 miljoni latu. Trešais variants būtu pabalstu izmaksāt 10 latu apmērā ģimenēm ar trim un vairāk bērniem. Ceturtajā variantā tika piedāvāts pabalstu palielināt līdz 17,6 latiem mēnesī, bet maksāt to tikai trūcīgām ģimenēm. Savukārt piektais variants bija pabalstu maksāt gan daudzbērnu, gan visām trūcīgajām ģimenēm 6,4 latu apmērā.
Pašlaik ģimenes valsts pabalsta apmērs ir astoņi lati mēnesī par katru bērnu no viena līdz 15 gadu vecumam. Ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un nesaņem stipendiju, pabalstu turpina maksāt līdz 19 gadu vecumam, ja vien jaunietis nav stājies laulībā.