Ieraudzīja pavisam citu Saeimu

Noskaņojas plašai valdībai

Sadrumstalotais Saeimas sastāvs nozīmē, ka par valdības veidošanu būs jāvienojas četriem pieciem vai pat sešiem centriski labējiem spēkiem. Taču atskaņas no partiju neformālajām sarunām liecina, ka tik plašas koalīcijas modelis ir maz iespējams. Visticamāk, tiks lauzta vēl kāda tradīcija – jauno valdību nevarēs apstiprināt reizē ar 13. Saeimas sanākšanu novembra sākumā. Vēsturē visilgāk līdz uzticības balsojumam bija jāgaida 1995. gadā, kad tikai ar trešo mēģinājumu 6. Saeima pirms Ziemassvētkiem nobalsoja par bezpartijiskā premjera Andra Šķēles valdību.

Līdz uzticības balsojumam darbu turpinās Kučinska valdība. Ministru kabineta veidošana ir jāuzņemas tai partijai no labējo politisko spēku bloka, kura ieguvusi vislielāko vēlētāju atbalstu, Dienai sacīja premjers Kučinskis. 

Viņš nedomā, ka šo pienākumu vajadzētu uzticēt KPV LV kandidātam Aldim Gobzemam. Premjers atgādināja, ka KPV LV pirms vēlēšanām ir pozicionējusies kā iespējamā Saskaņas sabiedrotā. 

Kučinskis, kurš ir ievēlēts Saeimā, nav vienīgais, kuram ir šaubas par KPV LV iesaistīšanu valdībā. Kučinskis uzskata, ka "tas būs ļoti grūts uzdevums izveidot valdību ar tik daudziem spēlētājiem".

Nacionālās apvienības priekšsēdis Raivis Dzintars piekrīt, ka vēlētāja griba ir jārespektē: "Esošajai koalīcijai nav dots mandāts būt pirmajai, kas veido valdību, un būtu loģiski, ja priekšroka būtu KPV LV vai Jaunajai konservatīvajai partijai". Taču neviena partija nav saņēmusi izteikti lielāku balsu skaitu, tāpēc, viņaprāt, sarunām jānotiek ar visiem labējiem politiskajiem spēkiem, nevienu neatstumjot. "Prognozēju, ka būs mēģinājumi bremzēt valdības veidošanu, kas varētu būt viens no Saskaņas scenārijiem, jo tai būtu izdevīga strupceļa situācija," Dienai pieļāva Dzintars, cerot, ka politiskie spēki spēs vienoties par kompromisiem. Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā Saskaņas līderis Nils Ušakovs pauda uzskatu, ka valdības veidošana jāuztic premjera amata kandidātam no partijas, kurai ir vislielākais atbalsts. Viņš apgalvoja, ka Saskaņa arī esot eiropeiski orientēta partija, un piebilda, ka "piecu partiju koalīcijā agri vai vēlu kāds var kļūt par vājo punktu".
 

Grib uzņemties iniciatīvu

Veiksmīgāko politisko spēku līderi no labējo partiju bloka Bordāns un Gobzems Dienai apstiprināja gatavību uzņemties iniciatīvu sākt partiju sarunas. Viņi uzsvēra, ka vispirms nepieciešams izvērtēt, ar kuriem politiskajiem spēkiem programmatiski ir visvairāk kopīgā. Jāatgādina, ka gan JKP, gan KPV LV pirms vēlēšanām kā vienu no savām prioritātēm pieteica valsts pārvaldes reformu, samazinot arī ministriju skaitu. Kandidātu un politisko līderu priekšvēlēšanu debates parādīja, ka šo ideju citi politiskie spēki neatbalsta. Gobzema un Bordāna teiktais liecināja, ka tagad ne viens, ne otrs uz to neuzstās. "Mums ir labi piedāvājumi, tajā skaitā ministriju skaita samazināšana," tikai noteica Bordāns.