Viņš norāda, ka esošie partneri - ''Apvienotais saraksts'' (AS) un Nacionālā apvienība (NA) - joprojām neizrāda, ka ir gatavi paplašināt koalīciju ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un ''Progresīvajiem''.
Politologs neredz, ka JV būtu definēts plāns, kā atrisināt situāciju, kas izveidojusies starp koalīcijas partneriem. ''JV ir uzsākuši šo koalīcijas pārbīdi, bet, šķiet, ka ir pārrēķinājušies vai nav ko ierēķinājuši, tāpēc ir iestrēguši šaurā bezizejā, jo no iesaistītajām pusēm ir visneizdevīgākā pozīcijā,'' uzskata eksperts.
Šo sestdien ārlietu ministra amatu atstās Edgars Rinkēvičs, kļūstot par Valsts prezidentu. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš paziņojis, ka uz laiku ārlietu ministra funkcijas pildīs kāds no JV ministriem.
Rajevska ieskatā, daudzus ministrus var aizvietot, bet ne gluži ārlietu, jo ministram regulāri jābrauc komandējumos. Pēc eksperta vārdiem, šis ir viens no ministru amatiem, ko nav iespējams savienot ar citu ministru amata pildīšanu. Tādēļ būšot ātri nepieciešams jauns ārlietu ministrs, par ko balsos Saeima. Eksperts uzskata, ka balsojums parlamentā var būt viens no katalizējošajiem momentiem ietekmes un attiecību kontekstā starp koalīcijas partneriem.
Ja ārlietu ministrs paliks JV pakļautībā, Rajevskis vērtē, tad tas parādīs, ka nekas nemainīsies koalīcijā. ''Ja viņi izvirzīs kādu no savas vides, nebūs problēmas ar koalīcijas balsīm, bet, ja mēģinās šo amatu izmantot darījumu slēgšanai ar ārpus koalīcijas spēkiem, tad tas var ietekmēt negatīvi esošās koalīcijas darbu,'' atzīmē politologs.
Kā ziņots, pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam NA un AS iebilst.
Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.