Pēc ekonomikas ministra amata pamešanas Kampars pauž gatavību palikt "Vienotībā": ""Vienotībai" patlaban ir svarīgi nodemonstrēt, ka tā ir nopietna partija, kas nenodarbojas ar spēlēm Vecrīgā, bet ir plaša, nopietni strukturēta politiska organizācija. Katrā ziņā partiju nepametīšu, jo man ir daudz ideju, ko varētu darīt, bet neizslēdzu, ka pēc ekonomikas ministra amata pamešanas varētu daļu ikdienas veltīt uzņēmējdarbībai."
Uz jautājumu, vai Kamparam nav žēl, ka viņš pārdevis sava uzņēmuma SIA "Ronis" kapitāldaļas, viņš norādīja, ka nav vēlējies pārdot kapitāldaļas, tomēr nācās dzēst īstermiņa aizdevumu, un tajā brīdī nebija cita risinājuma. Kā ziņots iepriekš, Kamparam piederošā uzņēmuma investors samaksājis drošības naudu 35 000 latu apmērā, un par šo darījumu ieinteresējās gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).
"Patlaban radusies situācija, ka mans darījuma partneris nepamatoti cieš, jo nemitīgi tiek pakļauts pārbaudēm, viņš ir saukts uz KNAB un VID. Viņš ir Latvijas pilsonis, kuram nav nekādas saistības ar ārzonu kompānijām, viņa vārds ir atklāts tām institūcijām, kurām tas ir jāzina. Pagaidām nevaru izpaust, kā situācija ir stabilizējusies, bet drīz sabiedrība redzēs tās atrisinājumu amatpersonas deklarācijā, kas jāiesniedz, beidzot pildīt ministra amatu," norādīja Kampars.
Viņš precizēja, ka investoram netiek pārdotas visas uzņēmuma kapitāldaļas, bet gan uzņēmuma viena sastāvdaļa - jaunuzcelts, bet maz izmantots angārs, kurā pircējs nodarbosies ar ražošanu.
Vaicāts, vai pēc darba ministra amatā vairāk uzturēsies Rīgā vai Tukumā, Kampars atzina, ka darbosies Rīgā, bet fiziski pārcelties no Tukuma uz galvaspilsētu neplāno, jo deviņus gadus, kopš bijis Saeimas deputāts un ministrs, ik dienu ir braucis uz Rīgu. Kampars arī uzsvēra, ka viņš negrasās startēt nākamajās pašvaldības vēlēšanās, lai iekļūtu Tukuma novada domē, kā pirms aptuveni desmit gadiem bija neveiksmīgi mēģinājis.
"Pagaidām neplānoju nodarboties ar reģionālo politiku. Man ir svarīgi stiprināt politisko partiju sistēmu un līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām radīt partiju, kas iegūtu vēlētāju uzticību. Pāris dienas pēc 11.Saeimas vēlēšanām 23% vēlētāju atzina, ka viņi ir vīlušies savā izvēlē, un tas par kaut ko liecina. Piemēri pasaulē rāda, ka tas var novest pie negatīviem risinājumiem, piemēram, 30.gadu Vācija, kad, demokrātijai nespējot nostabilizēties, diktatūra ņēma virsroku. Tā ir realitāte, neskatoties uz to, ka esam Eiropas Savienībā un NATO. Pēc būtības esmu demokrāts un esmu gatavs darīt visu, lai neiestātos brīdis, kad viens cilvēks ir spējīgs noteikt visu. Tā ir nepareiza sistēma, jo viens cilvēks nevar būt gudrāks par cilvēku kopumu," uzsvēra Kampars.
Kampars ekonomikas ministra amatā stājās 2009.gada 12.martā, bet šovasar paziņoja, ka nestartēs 11.Saeimas vēlēšanās.