Protams, uzreiz ir asa pretreakcija un tiek runāts par organizētām kampaņām, bet, ja arvien vairāk un vairāk tiks skaidrots, Labklājības ministrija (LM) nevarēs izvairīties un pateikt, ka neko nepiedāvās," norādīja ministrs.Viņaprāt, konsolidācijas virziens, kurā patlaban valsts iet, - ieņēmumu palielināšana - ir nepareizs. Daudz vairāk jāvirzās izdevumu mazināšanas virzienā. Tomēr koalīcijas partneri kategoriski iestājas par sociālā budžeta neaizskaramību. "Ja kaut ko gribam noraidīt, Finanšu ministrija uzreiz prasa: ko jūs piedāvājat, Kampara kungs? Es piedāvāju skatīties sociālajā budžetā uz izdevumu mazināšanu, bet tur pretī ir kategoriska pozīcija, ka nav ko mazināt. Un tā saruna beidzas," stāstīja Kampars.Tomēr attiecībā uz 2012.gada budžetu, viņaprāt, nav jēgas sākt no kārtējiem ieņēmumu palielinājumiem, bet gan jāsāk ar sociālo budžetu un jāizlemj, kā mazāk sāpīgi, taisnīgāk un kādā termiņā izdarīt. Viņš turpmāk daudz asāk iestāšoties pret jebkādu nodokļu palielinājumu no 2012.gada.Kampars norādīja, ka runa nav tikai par pensijām. "Ja sociālais budžets ir apmēram 1,5 miljardi latu, pensijas ir apmēram 1,15 miljardi, tātad ir vēl dažāda cita veida sociālie izdevumi. Bez daudziem no tiem kādam būtu grūti, bet realitāte ir tāda, ka nevaram vairs virzīties nodokļu palielināšanas virzienā, jo tā ir inflācija, kas apēd ienākumus, un tas ir apgrūtinājums biznesam. Esam tuvu pie sarkanās līnijas," skaidroja Kampars.Lai gan viņš teica, ka nevēlas norādīt, kādā virzienā jāgriež, jo nejūtas kā sociālā budžeta eksperts, tomēr pauda viedokli, ka jārunā arī par bezdarbnieku pabalstiem."Šajā situācijā bezdarbniekiem maksāt [pabalstu] deviņus mēnešus nav pareizi. Tas, ka sešus mēnešus maksājam, - tas ir saprotami. Katru dienu arvien vairāk redzu, ka Latvijā veidojas jūtami liela cilvēku daļa, kas nevis meklē darbu, bet meklē pabalstus, summē kopā atlaides, sociālos atvieglojumus. Tā kļūst par modes lietu. Savāc 250-300 latus mēnesī, kas, protams, nav sapņu līmenis, bet cilvēks bez darba ir apmierināts, un tas veidojas kā domāšana. Un cilvēki nevis cenšas uzlabot iemaņas un meklēt labāku darbu, bet pieraduši, ka esam kā tāda it kā sociāli nodrošināta valsts, bet ar krietni mazāku prasību līmeni. To diemžēl nevaram atļauties," vērtēja ministrs.Viņš redzot, ka būtiski var samazināt piemaksu līmeni arī bērnu kopšanas sadaļā."Ir ļoti daudz dažādu maksājumu. Protams, tie ir vajadzīgi, bet izvērtējam, vai esam gatavi uzturēt tik lielu cilvēku grupu, kas nerada neko un vienkārši saņem," norādīja ministrs.Viņš piebilda, ka strādājošais cilvēks caur nodokļiem un inflāciju ir ļoti sajutis budžeta konsolidācijas pasākumus, bet proporcionāli sociālā budžeta labumu saņēmēji to nav tik ļoti sajutuši.
Kampars: ZZS nostāju par sociālo budžetu var mainīt sabiedrības spiediens
Diskusija par sociālo budžetu ir neizbēgama un koalīcijas partnera Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) noraidošo nostāju pret izmaiņām šajā jomā var mainīt vienīgi sabiedrības spiediens, šādu viedokli intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" pauda ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība)."Tas sākas ar vienu vai diviem argumentētiem ekspertu viedokļiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.