Valdības uzdevums ir gādāt par visas sabiedrības interesēm, un tā nevar būt šauru interešu ietekmēta, uzsvēra premjers. Partiju pārstāvji tikšanās laikā ir izrunājuši tādas tēmas kā izglītība un zinātne, tautsaimniecība un tās attīstība, tiesiskums un drošība. Līdzīgi kā ar Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) pārstāvjiem, arī ar "Progresīvajiem" šajos jautājumos JV nav atklājusi domstarpības, norādīja Kariņš.
Runājot par valstisko nozīmīgajām reformām - Administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un ostu reformu, "Progresīvie", līdzīgi kā NA un AS, ir piekrituši, ka tās nav atceļamas, bet ir uzlabojamas, stāstīja premjerministrs. Arī par sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa veidošanu "Progresīvajiem" pretenziju nav, bet vienlaikus sarunas laikā abas puses ir piekritušas, ka valstij būtu jāattīsta atjaunojamo energoresursu ieguve un izmantošana - vēja un saules enerģija. Kariņš uzsvēra, ka arī šis jautājums ir valstiski nozīmīgs.
Tāpat kā pārējās sarunās iesaistītās partijas, arī "Progresīvie" piekrīt, ka valsts kapitālsabiedrībās ir jānodrošina laba pārvaldība, nodrošinot, ka uz tām politiķu ietekme nebūtu "rokas stiepiena attālumā", norādīja valdības vadītājs.
Šonedēļ specializētākās grupās jeb ar atbildīgo politiķu piedalīšanos tiks apspriesti jautājumi atsevišķās tēmas, piemēram, par paveicamo veselības aprūpes jomā. Līdz nākamajai nedēļai varētu būt "labs materiāls" par to, kas varētu būt nākamās koalīcijas darāmie darbi, par kuriem partijas var vienoties, pauda Kariņš.
Vaicāts par to, kad varētu notikt, piemēram, JV, AS un NA kopīga oficiāla tikšanās trijatā, JV politiķis skaidroja, ka "viss iet savā secībā" un ka ar laiku tiks nonākts pie tā, kuri ir potenciālie koalīcijas partneri, pie amatu sadalījuma un konkrētiem ministriem. Taču pašlaik svarīgi izrunāt augstāk minēto jomu jautājumus, norādīja Kariņš, ar smaidu piebilstot, ka viņu arī interesē, kas būs ministri, - taču pirms šī jautājuma apspriešanas ir jāvienojas par valdībai darāmo.
Taujāts sīkāk par termiņiem un citu partiju nostāju, ka sarunām jārit straujāk, Kariņš uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi, lai mums būtu strādāt spējīga koalīcija, kas valstī veicina stabilitāti, prognozējamību un attīstību. Lai neizveidotos situācija, ka pēc valdības straujas apstiprināšanas, apsēžoties viens otram pretī izrādītos, ka sākas strīdi par darāmo, sacīja JV politiķis, uzsverot, ka šāda pieeja nav pieņemama.
Pēc pirmdien, 24.oktobrī, gaidāmās tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Kariņš skaidrāk varētu pateikt, kā tālāk notiks koalīcijas veidošanas sarunas.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Levits ir pilnvarojis JV līderi Kariņu veikt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.
Pēc 14.Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Sarunu vadītāja JV vēlētos, ka koalīcijā būtu četri politiskie spēki - JV, AS, NA un arī "Progresīvie", turpretim AS un NA "Progresīvos" koalīcijā redzēt nevēlas.
JV jaunajā Saeimas sasaukumā ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, bet "Progresīvie" - desmit, tātad ar "Progresīvajiem" koalīcijai parlamentā būtu 64 balsis, bet bez - 54.