To premjers žurnālistiem apliecināja piektdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
LETA jau rakstīja, ka AS šodien uz sarunu bija aicinājis Ministru prezidentu, lai savstarpēji apspriestu aktualitātes koalīcijā.
Taujāts, kas tikšanās laikā pārrunāts, Kariņš atzīmēja, ka sarunu temati bija tādi paši, kas cilāti ar opozīcijā esošajām partijām - par piecām jomām, uz kurām jāliek lielāks uzsvars, lai panāktu rezultātu.
Ministru prezidents skaidroja, ka šīs jomas ir uzlabojumi izglītības sistēmā, veselības aprūpes sistēma, darbaspēka pieejamība, kapitāla tirgus attīstība un vairāki jautājumi, kas attiecas uz sociālo jomu.
"Sarunās ar AS nekādu dziļu pārsteigumu nebija. Es varu paust vienu pozitīvu lietu, kopš es sāku plašākas konsultācijas, arī koalīcijas partneri ir vairāk sasparojušies un daudz gribīgāk iesaistās diskusijās, meklē veidus, kā pārvarēt tās domstarpības, kas bija iepriekš," žurnālistiem sacīja Kariņš.
Ministru prezidents uzsvēra, ka arī AS no savas puses piedāvāja vairākas papildu tēmas, kas nav pretrunā nedz ar valdības esošo darbu, nedz arī par premjera redzējumu. Kariņš arī akcentēja, ka viņš patlaban neredz nekādus izaicinājumus vai grūtības sadarbībai ar AS.
"Es meklēju iespējas, kā koalīcijai piesaistīt papildu spēkus, lai būtu lielāks balsu skaits Saeimā. Tas palīdzētu vieglāk nodrošināt, ka apjomīgas reformas gūst balsu vairākumu, kā arī lielāku sabiedrības izpratni un atbalstu," uzsvēra Ministru prezidents.
Kā ziņots, pašlaik valdošajā koalīcijā strādā "Jaunā vienotība" (JV), Nacionālā apvienība (NA) un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem", kam NA un AS iebilst.
Kariņš jau iepriekš izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.