Kavē, kad vien iegribas, vai domes sēdes nesasauc vispār

Ignorē savus pienākumus

"Pašvaldību vairākums savus darbus veic pēc vislabākās sirdsapziņas, un 5% ir pieļaujamais kļūdas īpatsvars," pauž vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA), komentējot Dienas pētījuma rezultātus. Tomēr arī viņš atzīst, ka skaits ir liels un "labi, ka ir tādas publikācijas. Vēlētājs zinās".

"Redzam, ka vairākos gadījumos notiek sistēmiska vēlētāju gūtā atbalsta un uzlikto pienākumu ignorēšana," norāda ministrs. To viņš secina pēc trešdien publicētās Dienas pētījuma pirmās daļas, kur nosaukts Latvijas lielāko domes sēžu kavētāju TOP10. 

Pašvaldība ar viszemāko vidējo apmeklējuma rādītāju valstī ir Strenču novads. Deputāti vidēji ieradušies uz 71% sēžu. Kad laikraksts par rezultātiem informē tās priekšsēdētāju Jāni Pētersonu (vēlētāju apvienība Nākotnes vārdā jau šodien!), viņš stāsta, ka "statistika ir statistika. Kā veidojies skaitlis, nezinu, bet ir objektīvi apstākļi – Guntis Jukāms [kam ir zemākais apmeklēto sēžu procents pašvaldībā] ir miris. Viņš ilgstoši slimoja". Priekšsēdētājs pastāsta, ka tā bijis arī deputātes Gitas Siliņas gadījumā. Iespēju deputātus atstādināt no darba jau ieilgušās slimības laikā viņš nav vēlējies izmantot cilvēciskā faktora dēļ. To, ka iznākums būs letāls, negaidījis: "Ja cilvēks ir slims, izjautāt, kas noticis, šķiet neētiski." Citi pašvaldības deputāti, ja neierodas, tad nedarot to ilgstoši. Taču Pētersons septiņu gadu laikā neatminas nevienu gadījumu, kad kavētāju dēļ nesavācas kvorums.

Otrais zemākais apmeklējums valstī ir Mazsalacā – 73%, taču novada vadītājs Harijs Rokpelnis to domes darbā neredz kā aktuālu problēmu. Turklāt, kad dienaskārtībā ir tādi nopietni jautājumi kā, piemēram, pašvaldības budžets, "visi ir uz strīpas". Neskatoties uz to, ka it kā viss kārtībā, pats atzīst – kvorumu gan reizēm sasaukt ir visai grūti, un pāris neformālu sarunu ar deputātiem par biežāku sēžu apmeklēšanu esot bijušas.

Vairākās pašvaldībās apmeklējums pārsniedz 90%, kā tas ir, piemēram, Nīcas un Tukuma novadā, kā arī Liepājas pilsētā. Informācijas patiesums gan atkarīgs no tā, vai pašvaldības mājaslapā publicējušas un Dienai iesniegušas precīzu informāciju par katra deputāta apmeklējumu.
 

Visu deputātu atbildība

Taču jautājumā par to, vai vajadzētu ko mainīt likumdošanā, lai priekšsēdētājs un pārējie kolēģi domē šādu deputātu varētu vieglāk atstādināt, domas dalās. Gerhards, piemēram, pauž, ka likumā jau šobrīd skaidri noteikta kārtība, kā atstādināt neattaisnoti kavējošus deputātus, kā arī tos, kas ir ilgstoši slimi. Arī gadījumos, kad deputātu attaisnojums saistīts ar pamatdarba pienākumu veikšanu, dome var pieņemt lēmumu, vai tiešām uzskatīt iemeslu par attaisnojošu. Līdz ar to "domei arī būtu jānes atbildība pret saviem vēlētājiem. Tā jāuzņemas visiem kopumā". To Dienai uzsver arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Lai gan komandējumi vai saslimšana uzskatāma par attaisnotu, citos gadījumos priekšsēdētājs var izvērtēt, vai deputāta skaidrojums uzskatāms par attaisnojošu, tāpēc, viņaprāt, likumi jāmaina nav.

Vēl, kā uzskata Gerhards, ieviest papildu ierobežojumus kavē tas, ka pašvaldībām lēmumu pieņemšanā jāsaglabā zināma neatkarība: "Te arī ir tā šaurā sarkanā līnija starp pašvaldības autonomiju, tiesībām pašiem veidot savu darbu un tiesībām no valsts iejaukties."

Tomēr Latvijas Zemnieku savienības (LZS) līderis Augusts Brigmanis, kuram Diena lūdza komentēt situāciju ar Andri Kozuli, kurš ir trešais lielākais domes sēžu kavētājs un Viļānu novada domē ievēlēts no LZS saraksta, bilda, ka "šeit ir vietā aktualizēt jautājumu un izstrādāt konkrētu likumdošanas normu". Tajā būtu jāparedz, ka, ja deputāts ilgstoši kavē sēdes, izvērtējot apstākļus, mandāts jāatņem, taču sākotnēji jādefinē, par kādu laika periodu ir runa. Arī pētniece Kažoka uzskata, ka vietā būtu paralēles ar Saeimas darbu. "Ja šo situāciju ir tik daudz, jārunā par līdzīgu regulējumu kā Saeimas Kārtības rullī, kur pie noteikta neapmeklēto sēžu īpatsvara pārējiem deputātiem ir iespējas izslēgt kavētāju no sava vidus vai arī mandāts izbeidzas automātiski," viņa paskaidro.

Brigmanis teic, ka iniciatīva par juridiska regulējuma izveidi jāuzņemas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Tās vadītāja vietnieks Juris Šulcs (Vienotība) Dienai norāda, ka tāda jautājuma līdz šim nav bijis dienaskārtībā. Taču kā kādreizējais pašvaldības vadītājs viņš uzskata, ka "šāda situācija nav pieļaujama, pat tad, ja mēnešiem nenāk, kur nu vēl gadiem". Viņaprāt, ir vairāki risinājuma varianti – atbildība par kavētāju būtu jāuzņemas partijai vai vara atlaist deputātu jādod pašiem vēlētājiem. Proti, vēlētājiem būtu jāseko līdzi deputātu darbam un, ja tas neapmierina, jāvāc paraksti par atlaišanu. "Likums nemaz nebūtu vajadzīgs, ja deputāts pats apzinātos un noliktu mandātu. Viņš jau ir gājis strādāt, nevis vienkārši iegūt statusu," vēl piebilst Šulcs, solot, ka iepazīsies ar Dienas pētījuma datiem un šo jautājumu pārrunās komisijā. 
 

Arī deputātiem vasaras brīvlaiks

Vēl viena problēma, kas atklājās, veicot pētījumu, ir, ka ne visas pašvaldības pilda likumā noteikto prasību sēdes sasaukt ne retāk kā reizi mēnesī. Likumā Par pašvaldībām 27. pantā noteikts, ka sasaukt sēdi un izvēlēties tās norises laiku ir pašvaldības priekšsēdētāja atbildība. Kā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja tas nenotiek, "par savu pienākumu nepildīšanu domes priekšsēdētāju no amata var atcelt domes deputāti". Tāpat "likums neparedz domes priekšsēdētājam pārcelt šīs kārtējās sēdes uz citu mēnesi, piemēram, vienā nerīkot, bet nākošajā rīkot divas". 

Taču realitātē ir pašvaldības, kas vasarā, atvaļinājumu laikā, vienu mēnesi izlaiž. Tā, piemēram, Cesvainē izpalika pērnā gada jūlija sēde. Kā skaidro pašvaldības pārstāve Linda Vanaga, "2016. gada vasarā bija sēde 30. jūnijā, kas ir īsi pirms jūlija", tāpēc nākamā sēde pēc tam sasaukta tikai 11. augustā. Līdzīgi gadījumi meklējami arī Jaunpilī, Ilūkstē, Rūjienā un Mārupē. Lai gan likums ir pārkāpts, nekāds sods par to īsti nepienākas, ja vien deputāti paši neiebilst pret vasaras brīvdienām.

Detalizētu informāciju par to, cik deputāti cītīgi apmeklējuši vai bastojuši domes sēdes, iespējams aplūkot interaktīvajā rīkā Apmeklējumametrs.