Saeimas priekšsēdētāja un partijas Vienotība līdere Solvita Āboltiņa (V) uzsver, ka jebkura deputāta rīcība atstāj ietekmi uz visu Saeimu kopumā un tas zināmā mērā ir atbildības jautājums gan katram deputātam, gan arī vēlētājam, izdarot savu izvēli vēlēšanās. Āboltiņa atgādināja, ka Saeimā ir iesniegta pilsoņu iniciatīva par atbildības noteikšanu par Saeimas deputāta zvēresta laušanu, kuras kontekstā tiek diskutēts arī par iespēju atsaukt deputātus. Taujāta, vai iespēja atsaukt deputātus būtu atbalstāma, Āboltiņa sacīja, ka tas nebūtu neiespējami, bet šis jautājums jāvērtē no tiesību sistēmas viedokļa.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka patlaban nav juridiskā mehānisma, kā konstatēt neētisku vai amorālu rīcību, līdz ar to būtu jāvērtē jautājums par šādu tiesisku mehānismu. Bērziņš arī norādīja, ka nacionālajā apvienībā par šo jautājumu varētu notikt iekšējas diskusijas, kas būtu vairāk juridiska rakstura, tomēr ir skaidrs, ka jāmeklē risinājums šādām situācijām.
Reformu partijas pārstāvjiem (RP) šajā jautājumā ir atšķirīgi viedokļi. Politiskā spēka priekšsēdētājs Valdis Zatlers pieļauj, ka labākais risinājums varētu būt par ētikas pārkāpumiem sodītiem deputātiem liegt iespēju tikt ievēlētiem kādos papildu amatos. Taču svarīgākais šajā gadījumā esot pašas sabiedrības attieksme - tai būtu jābūt tādai, lai deputāts savu rīcību vairs neatkārtotu. Viņš neesot skeptisks pret partijas biedres deputātes Initas Bišofas (RP) ideju kā sodu izmantot algas atvilkumu. Taču Zatlers uzskata, ka nepieciešams "palauzīt galvu", lai rastu labāku risinājumu. Šis jautājums vēl tiks vērtēts frakcijā, taču Bišofa aģentūrai LETA sacīja, ka gribētu, lai soda apmērs būtu atbilstošs nodarījumam un bargākais soda mērs būtu 50% algas atvilkums. Vairāki juristi, ar kuriem viņa ir konsultējusies, pauduši skeptisku attieksmi par ētikas pārkāpumu saistīšanu ar naudas sodiem. Bišofa savu ideju skaidroja ar uzskatu, ka "sabiedrība mainās, bet deputāti jūtas neaizskarami".
Savukārt neatkarīgo deputātu pārstāvis Klāvs Olšteins sacīja, ka atbilde šajā lietā būtu jāatrod diskusiju ceļā. Taču viņš par lietderīgu atzīst cita jautājuma aktualizēšanu - deputātu impīčmenta jeb atstādināšanas procesa iedibināšanu, kā tas ir Lietuvā. Šādā gadījumā runa nebūtu par ētikas pārkāpumiem, bet gan par, piemēram, Satversmes pārkāpšanu. Arī šajā jautājumā risinājums jāmeklē ar dialoga palīdzību, pārliecināts politiķis.
Jautājums par deputātu atbildību par neētisku rīcību pēdējo reizi aktualizējies pēc tam, kad radās aizdomas par Saskaņas centra (SC) deputāta Nikolaja Kabanova atrašanos darbā alkohola reibumā. Kabanovam Saeimas plenārsēdes laikā no Saeimas tribīnes tika nolasīts Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iepriekš izteiktais brīdinājums par viņa izturēšanos un iespējamo atrašanos alkohola reibumā darba laikā.
Saeimas kārtības rullī paredzētais augstākas soda mērs par Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu ir rakstveida brīdinājums, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot Saeimas komisijas lēmumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis.