Koalīcijas politiķi atbalstoši par ideju atteikties no "deputātu kvotām" budžetā

Vienlaikus vairāki politiķi norāda, ka Saeimas deputātiem ir tiesības iesniegt priekšlikumus visiem likumprojektiem, tajā skaita budžeta likumam, kā arī lemt par to akceptēšanu.

Latvijas Zemnieku savienība (LZS) noteikti iestāsies pret tā sauktajām "deputātu kvotām" nākamā gada budžetā, piektdien LTV "Rīta panorāmā" paziņoja LZS līderis Augusts Brigmanis. Viņa viedoklim piekrīt arī otrās Zaļo un zemnieku savienībā ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Viņš aģentūrai LETA skaidroja, ka būtu pareizi atteikties no kvotu principa, nosakot, ka budžeta izdevumus sadala Ministru kabinets un apstiprina Saeima. Valdībai pēc skaidriem kritērijiem būtu jāizlemj, kam piešķirt līdzekļus, to darot ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām, tajā skaitā kultūras un reliģiskajām organizācijām. Viņš norādīja, ka šī ideja LZP vēl nav apspriesta, bet tā izklausās ļoti simpātiska un pareiza.

Līdzekļu piešķiršana ir jāveic tādā veidā, lai līdzekļi netiktu piešķirti kam citam uz svarīgāko nozaru rēķina, piemēram, lai neciestu veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Tas ir saistīts arī ar to, lai līdzekļi tiktu piešķirti ceļiem, lai nebūtu apgrūtināta medicīniskās palīdzības nokļūšana līdz cilvēkiem, norādīja politiķis, kurš ir arī Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Tavars apstiprināja, ka iebilstu pret kvotu dalīšanu ne tikai Saeimā, bet arī valdībā.

Savukārt "Vienotības" līderis Andris Piebalgs noraidošo pozīciju pret "deputātu kvotām" pauda jau decembra sākumā partijas kongresā. Toreiz viņš uzsvēra, ka 2017.gadā "deputātu kvotas" vairs nav pieļaujamas nekādā formā. Politiķis šādu nostāju pamatoja ar to, ka sabiedrība uzskata - "deputātu kvotas" ir netaisnīga privilēģija. Atteikšanās no tām budžeta pieņemšanu padarīšot grūtāku, bet gan profesionālāku.

Politiķis uzsvēra, ka arī valsts budžeta paketei jābūt daudz "plānākai", jo šoreiz tajā bija 57 likumprojekti. "Protams, process būtu daudz grūtāks, bet ieguvums būtu sabiedrības skaidra izpratne, kādēļ reforma tiek veikta, un novērsta maldinoša informācija, kura tiek izplatīta, lai to diskreditētu. Demokrātija nav iedomājama bez caurspīdības. Ja nav nodrošināta likumdošanas procesa pilnīga atklātība, tad cieš demokrātija un iegūst populisms," uzskata politiķis.

Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Imants Parādnieks aģentūrai LETA sacīja - NA nekad nebija pieņemami, ka kāda konkrēta summa atvēlēta deputātiem, jo noteiktām iniciatīvām finansējums būtu jāparedz budžeta bāzē, proti, tad, kad par to lemj valdība. Tas nozīmētu, ka projektus varētu objektīvi izvērtēt un tad piešķirt tiem finansējumu.

Parādnieks gan arī uzsvēra, ka Saeimai, kas galīgajā lasījumā lemj par likumprojektiem, vienmēr bija un būs iespēja iesniegt priekšlikumus un lemt par finansējuma pārdali.

Kā ziņots, Saeimas deputāti, lemjot par 2017.gada budžetu, dažādiem projektiem atvēlēja papildu finansējumu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Lielāko daļu šo priekšlikumu bija iesnieguši šo trīs koalīcijas partiju deputāti. Valdošās koalīcijas politiķi Saeimas balsojumā vienbalsīgi atbalstīja budžetu.