Ziņojuma projektā norādīts, ka "oligarhu sarunās" ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, jo sarunas apliecina, ka valsts amatpersonas valstiskos jautājumos rīkojas un spriež tā, it kā kārtotu privātas lietas un valsts būtu instruments ekonomiskā labuma gūšanai sev, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Ziņojuma melnrakstā tiek skaidrots, ka "valsts sagrābšana" nav juridisks termins un agrāk nebija ietverts vai skaidrots kādā no likumiem. Tāpat norādīts, ka valsts sagrābšanas izpratne, tās pazīmju konstatēšana un izvērtēšana turpmāk var palīdzēt tiesībsargājošām iestādēm palīdzēt noteikt konkrētu noziedzīgu nodarījumu patieso raksturu, sabiedrisko bīstamību un kaitīgas sekas.
Komisijas ziņojumā projektā pausts, ka valsts sagrābšana vai valsts sagrābšanas centieni ir "morāli un, kad vien iespējams, arī politiski nosodāma, jo ir pretrunā ar Satversmi". Ar valsts sagrābšanu tiekot pārkāpts Satversmes 2. pants, kurā teikts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Saeimas deputāti, kur nodarbojas ar valsts sagrābšanu, arī pārkāpjot Satversmes 18. pantu, jo devuši svinīgo solījumu, ka būs uzticīgi Latvijai un stiprinās tās suverenitāti.
Ziņojuma melnrakstā arī uzskatītas valsts sagrābšanas darbības, kas var tikt sodītas saskaņā ar Krimināllikuma pantiem. Piemēram, krāpšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, ziņu nesniegšana par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas, ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, kukuļņemšana, starpniecība kukuļdošanā, kukuļdošana, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana, neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, tirgošanās ar ietekmi.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma projektā arī skaidrots valsts sagrābšanas jēdziens - politiskā korupcija, kas izpaužas kā apzināta valsts amatpersonu rīcība ārējo normatīvo aktu, administratīvo aktu un politisku lēmumu pieņemšanā vai to pieņemšanas procesu ietekmēšanā, lai gūtu sev ekonomisku labumu.
Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017. gada jūlijā.
Galaziņojumu oficiāli apstiprināt plānots sanāksmē, kas provizoriski varētu notikt ceturtdien pēc Saeimas sēdes.
Tikmēr "oligarhu komisijas" darbs Ingunas Sudrabas vadībā arī izraisījis šķelšanos partijas No sirds Latvijai Saeimas frakcijā - to grasās pamest deputāts Ringolds Balodis, tādējādi frakciju izjaucot.
"Man nav pieņemams un ir kauns par publisko farsu, ko ir izvērsusi parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja, viņai patiesībā kļūstot par izmeklēšanas kapraci, nevis parlamentāro kontrolieri," sava lēmuma iemeslu aģentūrai LETA komentēja Balodis. Viņš šo situāciju vērtēja kā tautas dāvātās uzticības piesmiešanu.
OO
Mozu
Trollis JT