Tagad maksātnespējas likuma priekšrocības var izmantot policisti, ārsti, izglītības darbinieki, kuriem valdība, samazinot ienākumus, nav radusi citus risinājumus. Savukārt risinājumi no valsts puses ir algu samazināšana, nodokļu celšana, rēķinu paaugstināšana.
Diemžēl arī risinājumu no banku puses nav. Tās piedāvā pārstrukturēt kredītlīgumus, tomēr tas tikai pasliktina kredītņēmēju maksātspēju. Jo līguma grozījumi, kuri tiek piedāvāti kredītņēmējiem, ir ar vēl lielākām procentu likmēm.
Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA) iestājas par kredītņēmēju tiesībām, bet ne vienmēr valdība ieklausās mūsu priekšlikumos. Tā kā Latvijā joprojām nav pieņemts likums, kas regulētu hipotekāro kreditēšanu, bet mediju telpā atsākas šo kredītu reklamēšana un joprojām ir sabiedrības daļa, kuras ienākumi ļauj kredītā iegādāties nekustamo īpašumu, LAKRA aicina Tieslietu ministriju izstrādāt likumu, kurā būtu atrunāti hipotekārās kreditēšanas nosacījumi, kā arī detalizēti noteiktas hipotekārās kreditēšanas attiecībās iesaistīto personu tiesības, pienākumi un atbildība. Kopš mūsu iniciatīvas ir pagājis vairāk par mēnesi, tomēr ministrija atbildi nav sniegusi.
Atgādināšu, ka, paužot atbalstu hipotekārā kreditēšanas likuma nepieciešamības nozīmīgumam, 2009. gada Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļā Tautsaimniecība tika iekļauts punkts 7.1.8. - «Izstrādāsim konceptuāli jaunu hipotekārās kreditēšanas likumu saskaņā ar ES vadlīnijām.» Savukārt 2010. gada Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību hipotekārās kreditēšanas likuma izstrādāšana vairs netiek pieminēta. Iespējams, Ministru kabineta deklarācija norāda uz ministriem un premjeram aktuāliem jautājumiem, bet ir jāatceras, ka šiem cilvēkiem algu maksā nodokļu maksātāji, no kuriem daudzi hipotekārās kreditēšanas likuma neesamības dēļ šobrīd ir nonākuši neapskaužamā finansiālā situācijā.