Kredītu krīze un sekas
Tāpat kā vaininieki bija trīs, tā tagad arī cieš visas trīs puses. Kredītņēmēji masveidā nonāk faktiskas maksātnespējas situācijā. Ja kreditors ilgstoši nespēj maksāt, banka parasti veic ieķīlātā nekustamā īpašuma piespiedu izsoli, rezultātā kreditors paliek bez īpašumiem, bet ar milzu parādu. Faktiski šiem cilvēkiem atliek izvēlēties vienu no trim iespējamiem nākotnes scenārijiem: a) visu atlikušo mūžu slēpt savus patiesos ienākumus, b) emigrēt, c) izdarīt pašnāvību. Diemžēl jau tagad iezīmējas, ka katram no šiem trim variantiem ir pietiekami liels "piekritēju" skaits.
Latvijas valdība un valsts kopumā. Par pašreizējo krīzi būtu lieki vēl muti dzesēt. Taču, ja nekas netiks darīts, krīzei būs arī ļoti sāpīgas ilgtermiņa sekas. Vai Latvijas valsts var atļauties zaudēt lielu skaitu uzņēmīgu cilvēku? Kā tas ilgtermiņā ietekmēs Latvijas budžeta ieņēmumus, tautsaimniecību un demogrāfiju? Bankrotējušie kredītņēmēji var tikt izravēti no Latvijas ar visām saknēm veselām ģimenēm. Latvija šos cilvēkus var neatgriezeniski zaudēt kā nodokļu maksātājus, ekonomiskos darboņus, ģimenes tēvus un mātes.
Bankas. Piespiedu izsoļu rezultātā turpina kristies nekustamo īpašumu cenas, kas rada papildu spiedienu uz banku pašreizējiem kredītportfeļiem. Taču tās atkal ir tikai īstermiņa sekas. Ilgtermiņa sekas būs daudz nopietnākas. Tāda Latvija, kas būs pilna ar bankrotējušiem kredītņēmējiem, draud kļūt par ilgstoši nepievilcīgu vietu kreditēšanai, kā arī banku biznesam kopumā.
Paradoksāli, ka salīdzinoši vismazākie zaudējumi — un šeit jāņem vērā cilvēku dzīves, ne tikai nauda — ir bankām, kaut gan tieši tām visdrīzāk vēl ir izvēles iespējas un potenciāls rast izeju no krīzes. Protams, ne bez abu pārējo pušu līdzdalības.
Ko bankas šajā situācijā varētu darīt? Piemēram, piedāvāt pārņemt ieķīlātos nekustamos īpašumus par atlikušo kredīta summu. Kāds varbūt iebildīs: izsniegto kredītu apjomi taču nekādi neatbilst šodienas tirgus cenām! Bet vai tad izsniegto kredītu summas nebija balstītas uz pašu banku savulaik izdarītajiem vērtējumiem par nekustamo īpašumu vērtību? (Jā, tie atsaucās uz nekustamo īpašumu vērtētāju atzinumiem, taču lēmumus par kredītu portfeļiem nepieņēma vērtētāji; tos pieņēma banku kredīta komisijas.)
Kādi būtu ieguvumi no šāda risinājuma? 1.Kredītņēmēji būtu atbrīvoti no nepanesamās parādu nastas un atgūtu motivāciju uzņēmīgai rīcībai, nodokļu maksāšanai utt. 2.Latvija atgūtu lielu skaitu aktīvu tautsaimniecības darboņu, kārtīgu nodokļu maksātāju un lojālu pilsoņu kopumā. 3.Bankas iegūtu dinamisku, augošu tirgu ar daudziem potenciāliem nākotnes klientiem.
Protams, ar šādu risinājumu ir saistīta viena galvenā problēma. Bankām "apaugot" ar lielu skaitu nekustamo īpašumu, kas par dārgu naudu atpirkti kreditoriem, rastos likviditātes problēmas. Šis jautājums būtu risināms galvenokārt Latvijas valdībai sarunās ar Latvijas valsts starptautiskajiem kreditoriem, kā arī ar skandināvu mātesbanku (Swedbank, Nordea, SEB u.c.) mītnes zemju valdībām. Galu galā, līdzīgi kā Latvijas valdībai, arī Ziemeļvalstu valdībām būtu jābūt ieinteresētām, lai tuvākajos kaimiņos atrastos nevis bankrotējusi valsts bez nākotnes perspektīvām, bet dinamiski augoša tautsaimniecība, kas piedāvā daudzas darījumu iespējas pašmāju uzņēmējiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.