Speciālisti noteikuši, ka darba aizsardzības sistēmai tiek novirzīts mazāk resursu, ir mazāk atbilstošu speciālistu, darba aizsardzības uzraudzība uzņēmumos kļuvusi vājāka.
Viņuprāt, tikai trešdaļa Latvijas uzņēmumu ir veikuši darba vietu riska faktoru pilnvērtīgu novērtēšanu, kā rezultātā uzņēmumos vērojama neapmierinoša darba organizācija, nepiemēroti darba apstākļi, nepietiekama darbinieku instruktāža un apmācība, kā arī darbinieku neuzmanīga rīcība darba vietā.
„Statistika liecina, ka šogad gan darba devēja, gan arī darbinieku rīcības dēļ darba vietās bojā gājuši jau 28 cilvēki un smagas traumas guvuši 60 darbinieki, nelaimes gadījumos cietuši 314 cilvēki,” komentēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
LBAS priekšsēdētājs skaidroja, ka nelaimes gadījumi darba vietā visbiežāk notiek kokapstrādes un būvniecības nozarēs. “No vienas puses uzņēmumu vadība nepievērš pietiekošu uzmanību darba aizsardzības jautājumiem, no otras puses redzama izteikta pašu darbinieku bezatbildība gan pret savu veselību, gan pret savu darba devēju, kas ir vienīgais atbildīgais situācijā, kad notiek nelaimes gadījums,” turpināja P.Krīgers.
LBAS eksperts Ziedonis Antapsons uzsvēra, ka pēdējos gados saasinās darba ņēmēju pārslodzes problēma, ko izraisa nenormētais darba laiks un virsstundas. Viņš minēja, ka arvien biežāk cilvēki mirst darba vietās no pārstrādāšanās.
Latvijā vidējais mūža ilgums gan vīriešiem, gan sievietēm ir aptuveni desmit gadus īsāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, kas saistīts arī ar apstākļiem darba vietās, minēja LBAS speciālisti.
LBAS pārstāvji norādīja, ka pozitīvu ietekmi uz darba aizsardzības un darba drošības jomu atstāj sociālo partneru sadarbība, pārdomāta Valsts darba inspekcijas darbības stratēģija, zinātnieku pienesums šajā jomā, darba aizsardzības speciālistu kvalifikācijas paaugstināšana, arī veiksmīga Eiropas sociālā fonda līdzekļu piesaiste papildus aktivitātēm.