Levita rosinātās likuma izmaiņas paredz piešķirt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pilnvaras pēc informācijas saņemšanas no Saeimas pieņemt lēmumu par valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu partijai, ja tās Saeimas frakcijas darbība izbeidzas vai par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās partijas Saeimas frakcijas deputātu skaits.
Šajā Saeimas sasaukumā šī likuma norma attiektos uz partiju "KPV LV", kas ieguva vienu no lielākajām deputātu pārstāvniecībām parlamentā, bet pašlaik ir pilnībā izjukusi. KNAB šogad ir pieņēmis lēmumu uz vienu gadu pārtraukt izmaksāt partijai, kuras nosaukums tagad ir "Par cilvēcīgu Latviju", valsts budžeta finansējumu 646 303 eiro apmērā, jo tā ir pretlikumīgi izlietojusi valsts budžeta finansējumu.
Grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā Levits 20.janvārī iesniedzis izvērtēšanai Saeimai.
Levits joprojām uzskata, ka valsts budžeta finansējuma būtiskais palielinājums partijām, vienlaikus samazinot iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, ir bijis vajadzīgs un Latvijas demokrātisko valsts iekārtu ilgtermiņā stiprinošs Saeimas lēmums.
Prezidenta ieskatā, tas ir bijis nepieciešams, bet ilgstoši novilcināts politisks lēmums, kas patlaban esot mazinājis būtisku demokrātijas nepilnību Latvijas valsts iekārtā. Levita vērtējumā, paredzot pietiekamu valsts budžeta finansējumu, tikusi mazināta partiju atkarība no privātiem ziedotājiem un "to savtīgām interesēm".
"No valsts budžeta nepietiekami finansētas un līdz ar to no privātiem ziedotājiem un viņu interesēm atkarīgas partijas valstij un nodokļu maksātājiem kopumā ilgtermiņā izmaksā pārāk dārgi," pauda Levits.
Viņš skaidroja, ka, apspriežot attiecīgo likumprojektu, prezidents aicināja Ministru kabinetu un Saeimu rūpīgi vērot šā regulējuma piemērošanu praksē un būt gataviem veikt tajā vajadzīgus pilnveidojumus un koriģēt konstatētās aplamības.
Prezidents uzsvēra, ka viņš vairākas reizes ir mudinājis diferencēt partijām piešķiramo valsts budžeta finansējumu, paredzot papildu kritērijus, kas stimulētu jēdzīgu partiju darbību un aktivitāti arī starpvēlēšanu periodā. Valsts pirmā persona pauda pārliecību, ka pie šiem jautājumiem agri vai vēlu būs jāatgriežas. Tajā pašā laikā prezidents pauda uzskatu, ka lēmums paredzēt pietiekamu valsts budžeta finansējumu partijām ir bijis pareizs.
Pēc Levita vārdiem, viņš ir rūpīgi sekojis līdzi Politisko organizāciju finansēšanas likuma piemērošanai un regulāri pārrunājis partiju finansēšanas politikas jautājumus ar kompetento institūciju un politisko partiju pārstāvjiem, kā arī šīs jomas lietpratējiem.
Diskusijās, pēc prezidenta paustā, kā nozīmīgs iezīmējies jautājums par valsts budžeta finansējuma piešķīruma saglabāšanu tādām partijām, kuru pārstāvniecība Saeimā ir būtiski sarukusi un nespēj vairs pilnvērtīgi īstenot vēlētāju gribu un savu priekšvēlēšanu programmu.
Valsts prezidents uzsvēra, ka nepieciešami salīdzinoši nelieli likuma grozījumi, paredzot risinājumu šai problēmai. Iesniedzot šo likumprojektu, Levits rosinājis to pieņemt vēl šīs Saeimas darbības laikā, lai šie grozījumi varētu stāties spēkā vienlaikus ar 14.Saeimas sanākšanu.