Bet politiķiem, kas pieņem lēmumus par budžetu, būtu jāizšķiras par papildu finansējumu ģimeņu atbalsta pasākumiem, uzskata LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vadītāja Līvija Liepiņa.
Kā skaidroja L.Liepiņa, LM budžeta izdevumi ir pensiju izmaksas, līdzekļi bērnu rehabilitācijai, kas cietuši no seksuālas vardarbības un sociāli pabalsti. Viņa neuzskata, ka piemēram, pensiju, piemaksu vai pabalstu samazināšana uzlabotu situāciju budžetā.
Viņasprāt, ir jārunā par politisku izšķiršanos un jāpanāk, lai tikpat skaidri kā par pensiju nesamazināšanu būtu pateikts arī tas, ka bērni ir valsts prioritāte. Protams, ja vēlamies būtiski uzlabot demogrāfisko situāciju, papildu līdzekļi tam ir jāpiešķir, uzskata LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vadītāja.
Kopējā nepieciešamā summa, lai īstenotu visus Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs iekļautos pasākumus, nav aprēķināta. Bet, piemēram, bērnudārzu nodrošināšanai visiem bērniem, kas patlaban ir rindā, būtu nepieciešams ap 50 miljoniem latu, ja pieņem, ka tiktu piešķirts finansējumu 125 latu apmērā par katru bērnu atsevišķajās grupās privātajos bērnudārzos.
Līdz 2013.gadam Ģimenes valsts pamatnostādnēs iekļautie pasākumi jāīsteno par esošajiem budžeta līdzekļiem, un tikai no 2013.gada var tikt izskatītas papildu finansējuma piešķiršanas iespējas. Un patlaban lēmējvara nav teikusi, ka var atkāpties no uzliktajiem rāmjiem, kas nosaka, ka papildu finansējums netiks piešķirts, sacīja L.Liepiņa.
Tomēr L.Liepiņa piebilda, ka nauda nav izšķirošais faktors, kas nosaka dzimstību, vissvarīgākā ir drošības sajūta. Dzimstību neveica tas, ka cilvēks, piemēram, nezina, vai rīt viņam būs darbs. Šajā ziņā Igaunijā ir labākā situācijā nekā Latvijā, viņi ir pievienojušies eirozonai, arī štatu samazināšana un biznesa apsīkums nebija tāds kā Latvijā, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņiem izdevies panākt, ka dzimstība pērn pārsniegusi mirstību, norādīja L.Liepiņa.
Patlaban tiek koriģēts un papildināts rīcības plāns Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai 2011.-2013.gadam, savus ierosinājumus vēl sniegs gan iesaistītas ministrijas, gan nevalstiskās organizācijas. Tāpat tikšot ņemti vērā arī deputātu ierosinājumi, ko viņi izteikuši trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē. Rīcības plānu līdz 1.maijām plānots iesniegt Ministru kabinetā.
Tāpat I.Mežs uzskata, ka visa veida ieguldījumi patlaban Latvijas infrastruktūrā ir amorāli, kamēr valstī nenodrošinās bērnu dzimstības pieaugumu, kas visu to lietos.