Pirmos divus kuģus — Viesturu un Imantu — saņēma 2007.gadā. Kuģi vēl
nebija nobraukuši gadu, kad sāka parādīties problēmas. Imantai
sabojājās stūres iekārta. Remonts izmaksāja 71 000 latu. Viesturam
nācās mainīt gāzturbīnas. Valsts par šo remontu samaksāja 840 000 latu.
Atklājoties nepilnībām uz kuģiem, daļu remonta izdevumu sedza arī
Nīderlande. Tika atsūtīta rezerves daļu krava. Kaut gan JS apgalvo, ka
pārējiem diviem kuģiem "globālas problēmas nav bijušas", sīkas ķibeles
tos piemeklējušas laiku pa laikam. G.A.Zeibots Dienai atzina, ka
turbīnas ir nomainītas ne vien Viesturam, bet vēl diviem mīnu
meklētājiem. Pirms gada NBS noslēdza 2,5 miljonus latu vērtu līgumu ar
Nīderlandes kompāniju Stork Turbo Service B.V. par mīnu kuģu gāzturbīnu
apkopi un remontu. Līguma darbības termiņš ir divi gadi. Kompānijai
šajā jomā ir monopolstāvoklis Eiropas tirgū, tāpēc lētākus piedāvājumus
nebija iespējams sameklēt.
Pašās aizsardzības struktūrās dalās domas par to, vai tik bieža kuģu
remontēšana uzskatāma par ierastu praksi. Ir vairākas versijas, kāpēc Latvija tikusi pie brāķa. Tiek izteikti
pieņēmumi, ka militārpersonas, kam bija jāuzrauga kuģu pārņemšana,
nebija tos pietiekami rūpīgi pārbaudījušas. Nav izslēgts, ka daļa atbildības būtu jāuzņemas arī kuģu apkalpēm.
Savulaik augsti stāvoša Nīderlandes amatpersona Latvijas kolēģim bija
paudusi šaubas par JS dienošo kompetenci.
Taču ar brāķēto kuģu remontu šī sāga nebeidzas. Par iespējamo interešu
konfliktu kuģu iegādes procesā pārbaudi ierosinājis KNAB, kas pagaidām
no sīkākiem komentāriem atturas. "Ir aizdomīgi fakti, ko sadarbībā ar
KNAB vērtējam, bet tas nav par visu kuģu iepirkumu kopā, tikai par
daļu," saka J.?Sārts. Pārbaude ir par kuģu tehniskās dokumentācijas
tulkojuma veikšanā iesaistītu personu. Šis cilvēks, kas saistīts ar
firmu, kura nodrošināja dokumentācijas gatavošanu, vienlaikus bijis
iesaistīts kuģu pirkšanas procesā.
Šābrīža valsts budžeta cirpiena apstākļos ikgadējais maksājums
Nīderlandei par kuģiem (5,6 miljoni latu) kļuvis par papildu nastu. AM
pārstāvji neoficiālās sarunās neslēpj — piekto kuģi, kuru Nīderlande
vēl nav piegādājusi, viņi labprāt nesaņemtu. Tagad esot skaidrs, ka JS
pieci mīnu meklētāji nemaz nav vajadzīgi. Tomēr to pārdošana ir apgrūtinoša, tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka pāris mīnu meklētāju tiek atstāti dīkai stāvēšanai Liepājas ostmalā
(žurnālistes Guntas Slogas rakstu "Brāķa kuģi. Meklē pircēju" lasiet šodien laikrakstā "Diena"!)