Atbildot uz komisijas deputāta Andreja Judina (Par!/Vienotība) un komisijas priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas (NSL) jautājumiem saistībā ar to, ka Šleseram varētu būtu piederējušas kādas neatklātas daļas SIA Rīgas Tirdzniecības ostā un ka tās vēlāk legalizētas, Gulbis norādīja, ka viņa rīcībā nav informācijas par to.
Atbildot uz Judina jautājumiem saistībā ar to, ka Šlesers viesnīcā Rīdzene notikušajās sarunās pieminējis konkrētus uzņēmumus, Gulbis norādīja, ka ekspolitiķis dažkārt dedzībā aizsteidzas priekšā klausītājam, līdz ar to ne vienmēr var izsekot sacītajam.
Uz jautājumu, kāpēc Šleseru interesējusi svešu uzņēmumu darbība, ko "oligarhu sarunās" esot minējis ekspolitiķis, Gulbis atbildēja, ka tā ir apsveicama interese, jo "ostas nav pēdējā vietā" starp nozarēm. Tāpat šāda Šlesera interese izrietēja no tā, ka ekspolitiķis jau bija darbojies uzņēmējdarbības jomā, pauda advokāts.
No deputāta puses taujāts, vai tā bija nesavtīga interese, jurists norādīja, ka viņam grūti uz to atbildēt un ka viņš nebūs soģis šajā jautājumā. Droši vien labāk pašam Šleseram prasīt par savtīgumu vai nesavtīgumu, sacīja jurists.
Gulbis tika iztaujāts arī par vairākiem citiem jautājumiem, tajā skaitā par daļēju atteikšanos liecināt kriminālprocesā.
Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21. jūlijā.
Viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā "oligarhu lietā", kas tika ierosināta 2011. gadā.
Jau vēstīts, ka "oligarhu lietas" kontekstā savstarpēja apmainīšanās ar pārmetumiem notiek arī Šlesera un eksprezidenta Valda Zatlera starpā, kur pirmais apgalvo, ka Zatlers neilgi pirms paziņojuma par Saeimas atlaišanu vērsies ar lūgumu pēc Šlesera atbalsta pārvēlēšanai amatā, tostarp esot pat "pielīdis, apsveicot ar bērna piedzimšanu", savukārt Zatlers noliedz, ka būtu Šleseram lūdzis atbalstu.