Tukišs pauda cerību, ka ministra veselība turpmāk būs laba un viņš varēs turpināt strādāt. Šobrīd neesot nekāda pamata domāt, ka varētu būt citādāk.
Jau vēstīts, ka decembra vidū Ķīlim tika veikta sirds operācija, kuras laikā artērijā ievietoja stentu, kas nepieciešams normālai sirdsdarbībai un asinsritei. Pēc operācijas ministram tika noteikts atveseļošanās periods.
Jau pirms operācijas viņš darbā nebija teju trīs nedēļas, jo bija nopietnas asinsspiediena problēmas un Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā veica sirds un galvas asinsvadu pārbaudes, kā arī citas veselības pārbaudes.
Ķīļa veselības problēmu laikā politikas aizkulisēs tika apspriestas iespējas, ka viņš varētu pamest ministra amatu, tādējādi aprautos arī augstākās izglītības un citās jomās sāktās reformas.
Atgriežoties darbā, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis apstiprināšanai valdībā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra amatam virza Pasaules Bankas darbinieci Sandu Liepiņu, aģentūru LETA informēja ministra padomnieks Reinis Tukišs.
Lēmumu ministrs esot pieņēmis šodien. Plānots, ka par Liepiņas apstiprināšanu amatā valdība lems 8.janvāra sēdē.
Tukišs akcentēja, ka lēmuma pieņemšanā ministrs ņēmis vērā Liepiņas septiņu gadu darba pieredzi vadošos amatos prestižā starptautiskā organizācijā, kā arī vadības prasmes. Pēc Tukiša teiktā, Ķīlis priecājas pieņemt šādu lēmumu, jo tādējādi Latvijā atgriežas un tās valsts pārvaldē ienāk cilvēki, kuri ir starptautiski augsti kvalificēti un "varētu izvēlēties strādāt jebkur citur".
Ministrs pateicas arī otrajai konkursa komisijas rekomendētajai valsts sekretāra amata kandidātei Laumai Sīkai par viņas darbu ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājas amatā un cer uz turpmāku sadarbību valsts sekretāra vietnieces statusā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka kopumā uz amatu pretendēja seši cilvēki. Visi pretendenti iepriekš tika intervēti un arī vērtēti.
IZM valsts sekretāra amatam konkursa komisija izvirzīja divas pretendentes - Sīku un Liepiņu. Konkursa komisijas vadītājs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs norādīja: lai arī abām pretendentēm nav pilnīgi vienāds punktu skaits, tomēr tas bijis pietiekami līdzīgs, lai komisija pieņemtu lēmumu virzīt divus kandidātus.
Tāpat jābūt arī vismaz septiņu gadu pieredzei vadošā amatā un pieredzei politikas vai organizācijas darbības stratēģiskajā plānošanā un pārmaiņu vadībā, pieredzei organizācijas pārstāvēšanā un reprezentēšanā starptautiskajā līmenī, pieredzei konstruktīvā, uz rezultātu orientētā sadarbībā ar profesionālajām asociācijām, sociālajiem partneriem, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un citām organizācijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām.
Vēlama arī darba pieredze daudzdisciplinārā vidē un starptautiskā kontekstā. Tāpat nepieciešama izpratne par publisko pārvaldi un tās attīstības prioritātēm, zināšanas par Izglītības un zinātnes ministrijas darbības jomām, teicamas angļu valodas zināšanas, lai pārstāvētu un reprezentētu ministriju starptautiskā līmenī. Pretendentiem vēlamas arī papildu vēl vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas kā svešvalodas zināšanas. Tāpat nepieciešamas prasmes analizēt organizācijas pamatdarbības un atbalsta procesus, argumentēt un aizstāvēt savu viedokli, kā arī teicamas sadarbības un komunikācijas prasmes.
Konkurss norisinājās četrās kārtās. Pirmajā kārtā notika pretendentu atbilstības izvērtēšana atbilstoši iesniegtajiem dokumentiem. Otrajā kārtā tika vērtētas pretendentu angļu valodas zināšanas. Pretendenta valodas prasmes vērtēšanu nodrošināja uzņēmums ''Alius Lingua'', kas iepirkuma rezultātā izvēlēts valsts pārvaldē nodarbināto angļu valodas zināšanu pārbaudei mācību sākšanai, gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā. Trešajā kārtā saskaņā ar izvirzītajām prasībām tika izvērtēta prasme analizēt organizācijas pamatdarbības un atbalsta procesus, argumentēt un aizstāvēt savu viedokli, sadarbības un komunikācijas prasmes.
Beidzamajā jeb ceturtajā kārtā ar katru no šai kārtai izvirzītajiem pretendentiem tika organizēta strukturēta intervija, kuras otrajā daļā pretendenti tiks aicināti prezentēt komisijai iesniegtos priekšlikumus par IZM darbības prioritātēm, vienu prezentācijas sadaļu prezentējot angļu valodā.