Svētdien uz sēdi sanāca Vienotības valde, lai lemtu par jautājumiem, kas saistīti ar jaunās valdības veidošanu. Ir izskanējis, ka Vienotība panākusi neoficiālu vienošanos ar Reformu partiju (RP) par Straujumas virzīšanu premjera amatam, tomēr Reformu partija par to lemšot tikai pirmdien pēcpusdienā notiekošajā valdes sēdē, paudis RP vadītājs Edmunds Demiters.
To, ka Straujuma nolēmusi iestāties Vienotībā, savā Twitter kontā paziņoja Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.
"Nupat, ar savu pievienošanos partijai, Vienotību padarīja vēl stiprāku Laimdota Straujuma," sociālajā vietnē paudis Smiltēns.
Pēc valdes sēdes Vienotības līdere Solvita Āboltiņa žurnālistiem apliecināja, ka šodien pieņemti divi lēmumi - Straujuma uzņemta partijas rindās, kā arī Vienotība viņu nolēmusi izvirzīt par premjera amata kandidāti, raksta aģentūra LETA.
Āboltiņa pauda, ka Straujuma pašreizējā valdībā ir vispieredzejušākais cilvēks valsts pārvaldē, tāpat viņai ir doktora grāds ekonomikā un pašreizējā amatā izdevies panākt līdzsvaru zemkopības nozarē. Arī Dombrovskis pauda, ka Straujumas ļoti lielā pieredze valsts pārvalde ir labs pamats, lai viņa sekmīgi tiktu galā ar premjera pienākumiem un nodrošinātu darbu pēctecību.
Āboltiņa pastāstīja, ka Straujuma šim amatam tika uzrunāta jau uzreiz pēc Dombrovska demisijas, tomēr Straujuma cerējusi, ka tiks atrasts kāds cits kandidāts no Vienotības rindām, vēsta LETA.
Jau pirmdien plkst.15 Vienotības pārstāvji dosies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, lai pārrunātu šo jautājumu. Tāpat jaunnedēļ tiks sāktas politiskās konsultācijas - pirmdien plkst.13 notiks saruna ar Reformu partiju, vēlāk - ar citiem potenciālās koalīcijas partneriem, lai varētu diskutēt par nākamās valdības aprisēm.
Demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) gan sacīja, ka neformāli Vienotība jau konsultējusies ar potenciālajiem koalīcijas partneriem un "pirmās indikācijas" par Straujumas kandidatūru ir pozitīvas.
Plānots, ka Straujuma no Vienotības saraksta kandidēs arī nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma mikroblogošanas vietnē Twitter svētdien raksta, ka saskaņā ar neoficiālo vienošanos Vienotībai jaunajā valdībā varētu palikt aizsardzības ministra, finanšu ministra un veselības ministra amati, papildus tam Vienotība varētu uzņemties atbildību par tieslietām, kā arī izglītību un zinātni. Tikmēr RP saglabātu ārlietu un iekšlietu ministru amatus.
Savukārt Nacionālā apvienība jaunajā valdībā papildus Kultūras ministrijai varētu uzņemties atbildību pār Ekonomikas ministriju, bet Zemkopības, Labklājības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru amati varētu tikt Zaļo un zemnieku savienībai. Savukārt tiesības izraudzīties satiksmes ministru paliktu pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem. Tomēr par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību pagaidām galvot nevar, jo par tās nodošanu ZZS atbildībā iebilst daudzi Reformu partijas politiķi.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 1951.gada 24.februārī dzimusī Straujuma ir beigusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, 1992.gadā viņa ieguvusi ekonomikas doktora grādu.
Pēc augstskolas beigšanas Straujuma strādājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, SIA Latvijas Datu centrs, kā arī vadījusi SIA Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs.
Kopš 1999.gada 16.novembra Straujuma strādāja par valsts sekretāra vietnieci Zemkopības ministrijā, bet no 2000.gada 9.oktobra līdz 2006.gada 31.decembrim viņa bija Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatā.
No 2007.gada janvāra līdz 2010.gada decembrim Straujuma ieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāres amatu, bet no 2011.gada janvāra līdz oktobrim viņa bija ministrijas valsts sekretāra vietniece.
2011.gada 25.oktobrī Saeima apstiprināja Valda Dombrovska valdību ar Straujumu zemkopības ministres amatā. Toreiz Straujumu šim postenim bija virzījusi Vienotība, lai gan viņa pati bija bezpartejiska.
Jau ziņots, ka līdzšinējais premjerministrs Dombrovskis pērn 27.novembrī paziņoja par atkāpšanos no amata. Tādējādi viņš uzņēmies politisko atbildību par Zolitūdes Maxima traģēdiju, kas prasīja 54 cilvēku dzīvības.
Papildināts ar Vienotības vadības teikto