Savukārt ar Saskaņas centra un Zaļo un zemnieku savienības virzīto Juri Jansonu viņš ticies tikai vienreiz un nezina, kā Jansons reāli strādājis.
R.Apsītis norādīja, ka A.Kovaļevska ir speciāliste, kurai ir darba prakse, savukārt ar J.Jansonu tikšanās reizē pirms apmēram četriem gadiem tika norunāts sadarboties, jo tolaik viņš bija Juridiskās administrācijas vadītājs. Taču šī sadarbība tā arī neīstenojās, iespējams, tādēļ, ka Jansons aizgāja strādāt citā amatā.
Pēc J.Jansona kandidatūras nosaukšanas sākotnēji R.Apsītis nemaz nav viņu varējis atcerēties. Tomēr neko sliktu par viņu tiesībsargs nevarot teikt.
Tiesībsargs patlaban notiekošos politiskos kašķus nodēvēja par nožēlojamiem. Viņš pauda gatavību sniegt padomu nākamajam tiesībsargam, ja viņam tiks izteikts šāds lūgums. Kā aktuālu pašreizējo problēmu amatpersona minēja daudzu cietumnieku dzīvošanu necilvēcīgos apstākļos.
Uz jautājumu, kamdēļ nav pienācīgi rūpējies par iestādes prestiža veidošanu, R.Apsītis uzsvēra, ka 2010.gadā iestādes budžets tika samazināts par 57% un tiesībsarga birojam nācās atteikties no sabiedrisko attiecību speciālistu izmantošanas, kā arī vairākkārt vajadzēja mainīt darba ēku. Viņš skaidroja, ka viens žurnālists uzraksta negatīvu ziņu, bet pārējie atkārto - vienmēr ir bijusi iespēja nākt uz biroju un uzdot jautājumus, bet tā netika izmantota.
Tiesībsargs norādīja, ka no padomju laikiem sabiedrība ir pieradusi pie represīvām iestādēm, tāpēc Latvija tikai pēc vairākām desmitgadēm sasniegs Ziemeļvalstu līmeni, kur ombuda institūcija tiek respektēta.
Ar prezidentu īsumā tika pārrunāts R.Apsīša paveiktais četru gadu laika posmā un iespējas, kā risināt pašreizējās cilvēktiesību sfēras problēmas.
Jau ziņots, ka tiesībsarga R.Apsīša pilnvaru laiks beigsies šā gada 28.februārī. R.Apsītis, kuram šā gada februārī paliks 72 gadi, ir paziņojis, ka atkārtoti nekandidēs uz tiesībsarga amatu.