Kā apstiprinājumu tam premjers minēja faktu, ka, pēc provizoriskiem datiem, pērnā gada ceturtajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IK) kritums veido 16%. Par to, ka ekonomikas krišana ir stabilizējusies, premjera skatījumā liecina fakts, ka vēl gada trešajā ceturksnī IK kritums bija lielāks un sasniedza 18%.V.Dombrovskis arī atzina, ka šī gada prognozes liecina: recesija jeb IK kritums var veidot 4%. Pēc premjera teiktā, tas vēl esot piesardzīgi, jo, piemēram, pēc Latvijas Bankas vērtējuma, recesija var veidot tikai 2,5%.Valdības vadītājs arī informēja: pieejamie provizoriskie rezultāti liecina, ka pērnā gada valsts budžeta deficīts veido 6,5% no IK. Tiesa, premjers atzina, ka šie dati vēl nedod iemeslu uzskatīt, ka Latvijas valdība veiksmīgi izpildījusi vienošanos ar aizdevējiem, kas noteica, ka 2009.gada deficīts nevar pārsniegt 10%. Pēc premjera teiktā, aizdevēju noteiktais deficīta apmērs ir rēķināts pēc Eiropas Savienības budžeta aprēķināšanas metodikas ESSE, savukārt pašreizējie provizoriskie deficīta rādītāji aplēsti pēc Valsts kases līdzšinējās metodes, turklāt tas esot tikai valsts budžeta, nevis konsolidētā budžeta deficīts.V.Dombrovskis atzina, ka precīzi dati par pērnā gada budžeta izpildi varētu būt zināmi janvāra otrajā pusē, un viņš neizslēdza iespēju, ka pērnā gada deficīts var tuvoties aizdevējiem apsolītajam maksimālajam 10% līmenim.Pēc premjera skaidrotā, tas tā var būt, jo, iespējams, rēķinot pēc ESSE metodes, pērnā gada budžetā būs jāiekļauj arī Satversmes tiesas sprieduma par pensijām radītā ietekme.
Kā šogad svarīgākos uzdevumus, kas valdībai jāpaveic, V.Dombrovskis minēja ekonomikas sildīšanas pasākumus un ar lielā bezdarba novēršanu saistītos jautājumus. Premjers atzina, ka bezdarbs patlaban ir lielākā sociālā problēma, un pieļāva, ka valdībai vajadzēs lemt par programmu, kas nodrošina pagaidu darbu pašvaldībās. proti, tā saukto "simtlatnieku" programmu, pagarināšanu uz ilgāku laiku un, iespējams, tās paplašināšanu. Neko konkrētāk par to, kā valdība risinās ar bezdarbu saistītos sociālos jautājumus, premjers pagaidām neminēja.
Kā otru būtisku lietu, kas šogad valdībai jāizdara, premjers atzīmēja mikrouzņēmumu atbalsta koncepcijas ieviešanu, pieņemot lēmumu par tā saukto vienotā nodokļa ieviešanu.
Savukārt svarīgākais īstermiņa uzdevums valdībai ir Satversmes tiesas sprieduma par pensijām izpilde. Tāpat kā pirmdien pēc koalīcijas padomes, premjers arī otrdien pēc valdības sēdes atzina, ka jautājums tiek risināts, un, iespējams, pensijas pilnā apmērā varētu izmaksāt uz budžeta deficīta rēķina. Pēc premjera teiktā, sarunu gaitā ar aizdevējiem saņemti signāli, ka viņi šādam risinājumam varētu piekrist. Ja aizdevēji piekritīs, tad valsts pensiju izmaksu pilnā apmērā varētu sākt no 1.februāra.
(pievienotas pēdējās trīs rindkopas)