No materiāla nav noprotams, kur un kad ieraksts tapis, tādēļ Maxima Latvija vērsīsies policijā, lai tā atrastu vainīgo. Pēc paša uzņēmuma domām, notikušo varētu būt pastrādājis kāds jau senāk par dažādiem disciplinārpārkāpumiem atbrīvots darbinieks - ar domu atriebties.
Pēc I.Andiņa teiktā, lielveikala video novērošanas kameras ļauj pārskatīt plašu darbības lauku, taču, tiklīdz tās tiek pavērstas uz apģērbu pielaikošanas kabīnēm, nostrādā bloķēšanas sistēma, kas neļauj apsardzei monitorā redzēt neko vairāk kā tikai bālu izplūdušu laukumu. "Acīmredzot, pieliekot pūles, kāds ir ļaunprātīgi sistēmu uzlauzis un ieguvis attēlus, ko parasti nevar redzēt," viņš saka. Tā bijusi "mērķtiecīgi ļauna" rīcība, jo apsardzes darbinieks vai darbinieki ne tikai skatījušies notiekošo monitorā, bet arī filmējuši tur redzamo, iespējams, lai video izplatītu tālāk.
I.Andiņš stāsta, ka šī gada pavasarī Datu valsts inspekcija pārbaudīja lielveikala Slokas ielā 115 video novērošanas sistēmu un atzina to par atbilstošu likuma prasībām. Arī šobrīd bloķēšanas sistēma strādā un apģērbu pielaikošanas kabīnēs notiekošais nav redzams.
Apsardzi Maxima lielveikalos nodrošina uzņēmuma Iekšējās drošības departaments, kurā pēc šī incidenta paredzēts veikt pārbaudi un izvērtēt vadības atbildību.
Arī Datu valsts inspekcija sākusi pārbaudi par iespējamo video novērošanu
tirdzniecības centra Maxima pielaikošanas kabīnēs un ieraksta noplūdi
internetā. Inspekcijas priekšnieces pienākumu izpildītāja Sanita
Vetšteina stāsta, ka personas tiesības uz privātumu regulē Fizisko
personu datu aizsardzības likums un tas neatļauj lielveikaliem ar
video novērošanas kamerām kontrolēt apģērbu pielaikošanu kabīnēs. "Ja
mērķis ir novērst zādzības, tad to var sasniegt arī citā veidā, kas
daudz mazāk aizskar cilvēka privātumu, piemēram, uzskaitot, cik preces
tiek ienestas pielaikošanas kabīnē un cik no tās tiek iznestas," viņa
norāda.
Atbildīgais par datu apstrādi un to drošību ir to turētājs, šajā gadījumā Maxima Latvija. "Viņiem ir jānodrošina, lai sistēma netiktu atbloķēta," saka
S.Vetšteina. Inspekcija vēl centīsies noskaidrot, vai ieraksta
veikšanā un noplūdē ir vainojams pats lielveikals vai kāds no tā
darbiniekiem.
Par Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumu var piemērot
brīdinājumu vai naudas sodu. Fiziskām personām naudas sods var būt no
50 latiem līdz 400 latiem, bet juridiskām personām - no 1000 latiem
līdz 8000 latiem.
S.Vetšteina atzīmē, ka personas, kuras sevi ir atpazinušas šajā
video, var vērsties pret lielveikalu tiesā, vai kompensāciju par
nodarīto morālo kaitējumu un goda un cieņas aizskārumu pieprasīt no
uzņēmuma sarunu ceļā.