Programma paredz, ka kredītņēmējiem, kas atbilst minētajiem kritērijiem un kas ienākumu samazināšanās dēļ vairs netiek galā ar saistībām, banka ar valsts garantiju palīdzību restrukturizē parādu, 20% no tā iesaldējot. Tādējādi samazinās ikmēneša maksājums. Ja programmas darbības laikā kredītņēmēja ienākumi samazinās vēl vairāk un viņš nevar segt arī samazinātos ikmēneša maksājumus, viņa vietā maksā valsts. Savukārt pēc programmas beigām, ja kredītņēmējs savas saistības ir pildījis apzinīgi, banka noraksta 10% no kredīta summas.
Pēc FM aplēsēm, patlaban iepriekš minētajiem kritērijiem atbilst hipotekārie kredīti nepilnu 1,8 miljardu latu apmērā, kas ir apmēram par 100 miljoniem latu mazāk nekā iepriekšējā programmas apspriešanas reizē jūlija sākumā. Tāpēc samazinājusies arī programmas īstenošanai nepieciešamā summa, skaidro par plāna projektu atbildīgais FM pārstāvis Ronalds Fišers. Iepriekš kredītņēmēju aizsardzībai tika prasīti no 8,6 līdz 40 miljoniem latu, tagad summa samazinājusies līdz 6,6-31,2 miljoniem. Tas, vai būs nepieciešama mazākā vai lielākā no aplēstajām summām, atkarīgs no tā, cik lielu kredīta daļu bankas būs gatavas restrukturizēt.
Izņemot koalīcijas lēmumu, programmas iedarbināšanai vēl nepieciešams Starptautiskā valūtas fonda (SVF) akcepts. Galvenā diskusiju tēma ar fondu būs finansējuma avoti programmas īstenošanai - FM projekts paredz finansēšanu vai nu no valsts budžeta vai no starptautiskā aizņēmuma līdzekļiem. Iepriekš FM izskatīja arī iespēju vajadzīgo summu aizņemties iekšējā tirgū, izlaižot obligācijas, taču patlaban šī ideja vairs nav aktuāla, stāsta R.Fišers.
Valdībā priekšlikums tiks izskatīts otrdien, 4.augustā, - tā vienojusies koalīcijas sadarbības padome, vēsta LETA.
(pievienots pēdējais teikums)