Tas nepieciešams, jo vienam Latvijas uzņēmējam ir iespēja saņemt lielu pasūtījumu no musulmaņu kopienas Zviedrijā. “Man ir neērti par manu kolēģu un amata brāļu bērnišķīgi emocionālo liekulību. Vai pēc šīs akcijas viņi savas ādas kurpes nomainīs uz dermantīna čībām? Vai savus mājdzīvniekus- kaķus un suņus, baros ar veģetāru barību, neindēs dzīvnieku parazītus un restorānos neēdīs sulīgu steiku ? Vai kāds no viņiem, vispār, ir kādreiz bijis latviešu cūku bērēs vai redzējis kā nogalina lopus kautuvēs līdz šim?,” vēstulē medijiem raksta K.Upacieris.Viņš uzskata, ka šī likuma pieņemšanai ir svarīga nozīme visas nozares saglābšanai Latvijā - tās ir daudzas darba vietas un reāli cilvēki, kuri šodien var vai nevar izdzīvot. Tas neesot tikai vienas kautuves pastāvēšanas jautājums, bet gan daudzas, daudzas zemnieku saimniecības, kuriem būtu iespēja audzēt liellopus un garantēta to realizācija, un tam nav nekāda sakara ar dzīvnieku upurēšanu vai reliģiskiem rituāliem, kā to tendenciozi pasniedzot_ Dzīvnieku draugu fonds._“Kamēr mēs Latviskā apcerībā filosofēsim par to cik tas būtu labi, vai slikti, šo nišu mums atņems kaimiņi un tad mēs varēsim turpināt filosofēt par to, kā būtu, ja būtu, jo lopkopības nozari būsim paši iznīcinājuši. Un tad, kad lauku reģioni slīgs vēl lielākā depresijā un nabadzībā, diez uz kurieni koncertēt brauks mūsu smalkie mākslinieki- dzīvnieku mīļi un kas spēs nopirkt viņu CD?” jautā Ufo.
Deputātu lēmums likuma grozījumiem piešķirt steidzamības statusu liedz Valsts prezidentam prasīt to otrreizēju caurlūkošanu parlamentā. Tāpēc Valdis Zatlers vien norāda, ka Saeimai ir jāizvērtē gan morālie, gan likumiskie jautājuma aspekti un jānāk klajā ar izvērtētu lēmumu.
Satversme noteic - ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad Valsts Prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad Prezidents pieņemto likumu saņēmis. Par steidzamības piešķiršanu likumam 10. septembrī nobalsoja 62 deputāti, pret bija deviņi, bet septiņi atturējās.
Jau vēstījām, ka pret "reliģisko lopu kaušanu" iestājušies tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā Juris Šteinbergs, Jānis Šipkēvics, Valdis Melderis, Andris Freidenfelds, Elita Veidemane, Valdis Lūriņš, Igo Fomins, Mārtiņš Freimanis, Linda Leen, Aivars Borovkovs, Lato Lapsa, Kārlis Lācis, Elita Mīlgrāve, Aija Andrejeva (Aiša), Aigars Krēsla, Normunds Bērzs un citi, kā arī Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome un Vides konsultatīvā padome, kas apvieno 20 vides un citu nozaru sabiedriskās organizācijas.
Saeima 2009.gada 10.septembrī pirmajā lasījumā steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā atļaut lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanu saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm - rīkles pārgriešana ar ļoti asu nazi, pēc tam ļaujot dzīvniekam noasiņot. Šobrīd likumdošana pieļauj lauksaimniecības dzīvnieku kaušanu to vispirms apdullinot.
Zemkopības ministrija (ZM), sagatavojot grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, vispirmām kārtām vēlas nodrošināt jaunus noieta tirgus mūsu lauksaimnieku produkcijai, kas ir sevišķi svarīgi pašreizējos ekonomiskajos apstākļos,” dienu pirms balsojuma Saeimā paziņojis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
„Runa par lielu skaitu darbavietām Latvijā, par nozares konkurētspēju, par jaunām iespējām iekarot tirgu ES un trešajās valstīs, par konkurētspēju kopumā. Un mēs vienmēr esam gatavi ar uzņēmējiem runāt, operatīvi reaģējot uz viņu idejām, ierosinājumiem un potenciāliem biznesa plāniem,” steigu paskaidro nozares ministrs.
(papildināta ar 5. un 6. rindkopu)