Kā Dienai sacīja finanšu ministrs Einārs Repše, Komisars izsludinātajā konkursā par VNĪ vadītāja amatu atzīts par labāko. Viņu amatā jau apstiprinājusi VNĪ padome.
Atklāta konkursa kārtībā tika izraudzīta arī VNĪ valdes locekle Inese Odiņa-Laizāne.
Jānis Komisars ir absolvējis Rīgas Tehnisko Universitāti un ieguvis
inženiera–celtnieka kvalifikāciju, informē Finanšu ministrija. Komisaram ir darba pieredze
ēku būvniecības un remontdarbu organizēšanā un uzraudzībā kā būvdarbu
pasūtītāja pārstāvim, kā arī ēku apsaimniekošanā un uzturēšanā. Īpaši
vērtīgu pieredzi guvis strādājot SIA „Dommo” kā projektu vadītājs un
SIA „Augstceltne” kā konsultants, novērtējusi ministrija. Papildus viņš labi pārzin Latvijas
likumdošanā noteiktās būvniecības organizēšanas procedūras un būvdarbu
līgumu slēgšanas principus un nianses. Orientējas nekustamā īpašuma
biznesa projektu efektivitātes aprēķinu principos un faktoros, kas
ietekmē nekustamā īpašuma vērtību.
Inese Odiņa-Laizāne savukārt Latvijas Universitātē ir ieguvusi augstāko
izglītību tiesību zinātnēs, kā arī papildus dažādās apmācībās ieguvusi
zināšanas gan finansēs, gan ekonomikā. Pēdējos astoņus gadus vairāk
specializējusies nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un
apsaimniekošanas jomā, jau iepriekš strādājot toreizējā Valsts
nekustamo īpašumu aģentūrā un pēc tam Somijas koncerna „YIT” vienā no
uzņēmumiem SIA „YIT Celtniecība”. Odiņa-Laizāne praktisko pieredzi ir
ieguvusi strādājot valsts institūcijās, vietējā pārvaldē (pašvaldībā),
valsts komercsabiedrībās, kā arī privātos uzņēmumos.
Konkursā bija pieteikušies kopumā 24 pretendenti.
Iepriekš VNĪ vadīja Tautas partijas biedrs Māris Kaijaks, kurš par atkāpšanos no amata paziņoja jūnija sākumā. Jau vairākus mēnešus iepriekš ēnu uz Kaijaka atbilstību VNĪ vadītāja amatam meta gan gada sākumā slepeni kaldinātā iecere celt jaunu VNĪ biroja ēku, tam tērējot vairāk nekā sešus miljonus latu, gan ļoti kritiskais Valsts Kontroles (VK) revīzijas atzinums, kurā bija norādīts uz iespējamo naudas šķērdēšanu nekustamo īpašumu projektu apsaimniekošanā vairāku desmitu miljonu latu apmērā. Starp lielākajām aizdomām VK ziņojumā bija VNĪ īstenotais tā sauktā "Pentagona" vai Iekšlietu ministrijas jaunā korpusa projekts. Tas izmaksāja vairāk nekā 50 miljonu latu un tā būvuzņēmējs bija "Skonto".
VK ziņojumu nosūtīja prokuratūrai, savukārt tā to pārsūtīja KNAB.
(papildināts 3.-5. rindkopu)