Pašlaik Pabrika kandidatūrai ir prognozējams 39 deputātu atbalsts, tāpēc vēl turpināsies sarunas, lai viņam būtu garantēts Saeimas vairākuma atbalsts. Vienlaikus Vienotība otrdien sarunā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu centīsies noskaidrot iemeslus, kāpēc Pabrika kandidatūra viņam nebūtu pieņemama, teica Āboltiņa.
"Pabrika kungam ir milzīgs sabiedrības atbalsts, kas redzams gan iedzīvotāju e-pastos, gan publiskajā telpā, un nav īsti definēti tie kritēriji, kāpēc Pabriks nevarētu uzņemties premjera pienākumus," teica Vienotības vadītāja.
Pirmdien Pabrika kandidatūra tikšot apspriesta ar pašreizējās koalīcijas partneriem un neoficiāli arī ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).
Vienotība cer uz veiksmīgu dialogu ar Valsts prezidentu un otrdien jau cer vairāk runāt par nākamās valdības darbiem un paplašinātās koalīcijas atbildības sfērām.
Āboltiņa uzsvēra - nevar ilgstoši turpināties situācija, ka nav pat nominēts premjera amata kandidāts un "arī mans uzskats ir, ka šī valdība strādā kā saskaņota komanda, un tas modelis, kas ir šobrīd, ka [darbus] bieži vien aizēno iekšēji strīdi un nesaskaņas".
Jaunā valdība, visticamāk, tiks izveidota pēc jaunā gada, bet svarīgi ir sabiedrībai parādīt, ka ir zināms valdības vadītāja kandidāts un partijas valdības tapšanas laikā nevis "nesaprotamā veidā" strīdas par personālijām, bet darāmajiiem darbiem.
Pašlaik arī publiski atbalstu Vienotības virzītam premjera amata kandidātam paudusi Reformu partija un sešu neatkarīgo deputātu grupa, līdz ar to pašlaik garantētas 39 balsis, ar ko ir par maz. Vienotība par Pabrika kandidatūru runāšot ar Nacionālo apvienību, kā arī Zaļo un zemnieku savienību.
Jau ziņots, ka nākamnedēļ - otrdien un trešdien - notiks Valsts prezidenta un Saeimā ievēlēto politisko partiju sarunu otrā kārta par nākamo valdību. Prezidents pēc pirmās kārtas izteicās, ka sagaida spēcīgākus kandidātus premjera amatam par virzītajiem Pabriku, premjera padomnieku Intu Dālderi un eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu.
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) demisionēja, uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki.
Papildināta visa ziņa