Viņš norādīja, ka, alianses dalībvalstis, pieņemot lēmumu par NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pēcteci, gaidāmajā NATO samitā Vašingtonā, kas ASV norisināsies no 9.jūlija līdz 11.jūlijam, varēs koncentrēties uz svarīgākām lietām.
Pabrika ieskatā, runa ir par NATO spēju stiprināšanu un Ukrainas jautājums, jo īpaši ņemot vērā pagaidām vēl nezināmos ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus, kas var daudz ko ietekmēt palīdzības sniegšanā Ukrainai. Bijušais ārlietu ministrs piebilda, ka Rite varēs piedalīties samitā un gatavoties darbam NATO ģenerālsekretāra amatā rudenī.
Bijušais ārlietu ministrs pieļāva, ka ASV un lielākās NATO dalībvalstis NATO ģenerālsekretāra amatam izvēlējās Riti, jo viņš ir "saprotamāks lielums", nevis kāds kandidāts no Austrumeiropas, piemēram, no Baltijas valstīm. Tāpat viņš uzsvēra, ka Nīderlande ir valsts ar senām tirdzniecības tradīcijām un attiecībām transatlantiskajā sfērā. Tāpat Nīderlande ir Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalsts.
"Nīderlandei var pārmest to, ka tā ir bijusi samērā pasīva militārā budžeta palielināšanā, militāro spēju veidošanā. Nīderlandes budžets šādiem mērķiem nav pārāk liels. Ritem nācās aizvadīto mēnešu, gada laikā sevi vairāk parādīt, bet tā ir lieta, ko varētu pārmest," sacīja domnīcas "Northern Europe Policy Centre" direktors.
Pabriks arī uzsvēra, ka nīderlandieši ir tirgotāju nācija, kas liek domāt, ka Ritem nav nekas svešs, kas saistīts ar politiskajiem kompromisiem. Viņš pieļāva, ka Nīderlandes politiskās tradīcijas varētu viņam palīdzēt. Tāpat Pabriks uzsvēra, ka Rites apstiprināšana nākamā NATO ģenerālsekretāra amatā jāskata kopā ar augsto amatu sadalījumu Eiropas Savienībā (ES), tostarp iespējamību, ka līdzšinējā Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa kļūs par ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikā.
"Domāju, ka Rites kandidatūras izvēle bija kompromiss, saprotot, ka šoreiz šo amatu nedos baltiešiem, taču, manuprāt, ja Kallasa kļūs par ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikā, tas Baltijas valstīm būs lielākais vēsturiskais sasniegums. Kallasai un Ritem vajadzēs sadarboties un, manuprāt, viņi to mācēs darīt," teica bijušais ārlietu ministrs, piebilstot, ka, sagaidot veiksmīgu sadarbību starp ES un NATO, Rite un Kallasa varētu būt labs tandēms.
Taujāts ar kādiem izaicinājumiem Ritem nāksies sastapties un, vai viņam izdosies panākt, ka alianses dalībvalstis aizsardzībai atvēl 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Pabriks sacīja, ka lielā mērā vienošanās pēc aizsardzības izdevumu palielināšanu 2% apmērā no IKP ir pagātne, jo virkne valstu pakāpeniski palielina šos izdevumus 3% apmērā no IKP un vairāk.
"Jāatceras aukstais karš. Mūs gaisa sarežģīti laiki, kur pasaulē Rietumu politiku izaicinās arvien vairāk. Jāsaka, ka Rietumi līdz šim parādījuši dažreiz stingru stāju, bet dažreiz - prasījies vairāk, līdz ar to nākamie četri, pieci gadi gan Ritem, gan Kallasai būs izaicinoši," teica domnīcas "Northern Europe Policy Centre" direktors.
Viņaprāt, viens no atslēgas notikumiem būs tālākais atbalsts Ukrainai, jo patlaban no ASV nāk "divdomīgi signāli", arvien vairāk spēkā pieņemas izolacionisms, gan arī vēlme rast kaut kādu miera izlīgumu, nerēķinoties ar to, ko tas ilgtermiņā varētu nest pasaulei, sevišķi Rietumiem, tostarp arī Baltijas valstīm. Vēl viens izaicinājums Ritem būs Klusais okeāns un Ķīnas politika.
"Daudz ko noteiks nākamais ASV prezidents, jo ASV aliansē pieder "zelta akcija". Kamēr Eiropas valstis nav spējīgas pašas tikt galā ar saviem drošības izaicinājumiem, ASV būs šī "zelta akcija". Optimāli vajadzētu panākt situāciju, ka Eiropas valstis pašas spēj neitralizēt jebkurus Krievijas radītus draudus. Tas nozīmē, ka gan Ritem, gan pastarpinātā veidā arī Kallasai nāksies sastapties ar pieaugošajiem izaicinājumiem pasaulē un Rietumos, gan arī ar mēģinājumiem rast kopsaucēju starp NATO dalībvalstīm, kas nebūs tik vienkārši," secināja politiķis.
LETA jau rakstīja, ka par NATO nākamo ģenerālsekretāru iecelts līdzšinējais Nīderlandes premjerministrs Rite, trešdien paziņojusi alianse.
Rite, kura kandidatūrai stingru atbalstu pauda ASV, amatu pārņems no pašreizējā ģenerālsekretāra Stoltenberga 1.oktobrī.
57 gadus vecais Rite sacensībā par alianses ģenerālsekretāra amatu galīgo uzvaru guva pagājušajā nedēļā, kad savu kandidatūru atsauca viņa pēdējais konkurents - Rumānijas prezidents Klauss Johanniss.
Pieredzējušo politiķi, kurš Nīderlandes valdības vadītāja krēslā aizvadījis gandrīz 14 gadus, negaida viegli uzdevumi, ņemot vērā problēmas, kuras izraisījis joprojām ilgstošais karš, ko Krievija uzsākusi pret Ukrainu.
Turklāt viņam jau tagad nākas rēķināties ar sekām, kuras varētu izsaukt Donalda Trampa iespējamā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās.
Bijušais Norvēģijas premjerministrs Stoltenbergs NATO ģenerālsekretāra amatā atradies kopš 2014.gada. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Stoltenberga pilnvaru termiņš tika vairākkārt pagarināts, jo dalībvalstis nespēja vienoties par piemērotu viņa pēcteci.
Arī pret Rites kandidatūru iebildumus iepriekš izteica Turcija un Ungārija.
NATO ģenerālsekretārs ir atbildīgs par sanāksmju vadīšanu un dažkārt delikātu konsultāciju organizēšanu starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka organizācija, kas darbojas uz vienprātības pamata, var turpināt darbu. Ģenerālsekretārs arī nodrošina, ka alianses lēmumi tiek īstenoti, un runā visu dalībvalstu vārdā.