Izņēmums ir labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), kura žurnālistiem pastāstīja, ka pēc šīs valdības pilnvaru termiņa beigām atgriezīsies Saeimā, kur plāno strādāt Sociālo un darba lietu komisijā. Viņa pati atzina, ka līdz ar paplašinātu topošo koalīciju amati jāpārdala un "jāsarūmējas". Tāpat iemesls drīzajai aiziešanai no Labklājības ministrijas ir viņas asais izteiksmes veids, kas "nevairo draugu skaitu ne partijā, ne potenciālajā koalīcijā", sacīja ministre.
Viņa uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā sāktas būtiskas reformas labklājības jomā, piemēram, detalizēts sociālās aprūpes centru reformu plāns ar termiņiem un uzdevumiem klientu servisa uzlabošanai, par kuru neizpildīšanu "nevaru iedomāties apstākļus, kāpēc nākamais ministrs to varētu neņemt vērā".
"Ir lietas, kur ir gan sabiedrības atbalsts, gan arī es nezinu, cik tuvredzīgam ir jābūt politiķim, lai, piemēram, neturpinātu uzsākto sociālās drošības sistēmas reformu, kas nodrošina efektīvāku palīdzību grūtībās nonākušiem cilvēkiem," minēja Viņķele.
Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) atturējās no jebkādiem komentāriem par iespējamiem nākotnes scenārijiem. Tomēr pēcpusdienā finanšu ministrs mikroblogošanas vietnē Twitter izteicies ar rūgtumu "Vilks savu izdarījis, vilks var iet! Paldies profesionālākajam un godprātīgākajam Ministru kabinetam atjaunotajā Latvijā!"
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) portālam Diena.lv teica, ka pašlaik vēl ir par ātru formulēt savas sajūtas par darba turpināšanu pašreizējā amatā. Tomēr viņš būtu gatavs to darīt, ja būtu garantēts Saeimas vairākuma atbalsts.
"Arī tad, kad mani ievēlēja par izglītības un zinātnes ministru, mani ievēlēja ar Saeimas vairākumu. Es ļoti labi sapratu, ka palikšana vai nepalikšana ministra amatā ir Saeimas vairākuma atbalsta jautājums. Tāpēc, ja tas būs nodrošināts, esmu gatavs turpināt darbu šajā amatā," teica Dombrovskis.
Lai arī Dombrovska uzvārds neoficiāli izskanējis saistībā ar ekonomikas ministra amatu, viņš pagaidām citus amatus neesot apdomājis, turklāt baumas negribot komentēt.
Vērtējot labāko veikumu izglītības ministra amatā, viņš atzina, ka izdevies nozarē viest kaut nelielu stabilitāti un atrisināt problēmu par 6 miljonu latu iztrūkumu pedagogu algu izmaksai. Tāpat izdevies pārdalīt studiju budžeta vietas atbilstoši augstskolu specifikai un sākts darbs pie zinātnes finansējuma reformas. Taču skaidrs, ka šo vērienīgo reformu pabeigšanai ar līdzšinējiem astoņiem mēnešiem ministra amatā esot par maz.
Amatu, visticamāk, nāksies atstāt arī ekonomikas ministram Danielam Pavļutam. Viņš žurnālistiem gan pauda pārliecību, ka personāliju jautājumiem valsts pārvaldē ir stipri vien otršķirīga loma, un daudz svarīgāka esot Ekonomikas ministrijā un citās ministrijās iesākto darbu un ideju turpināšana, piemēram, "spēles noteikumu maiņa" būvniecības nozarē, gluda pāreja uz elektroenerģijas tirgus atvēršanu, kā arī tāds valsts politikas augstākā līmeņa jautājums kā gāzes tirgus liberalizācija.
Pavļutam neesot skaidri apsvērumi, kāpēc viņš nevarētu turpināt strādāt ekonomikas ministra amatā. Viņš pašlaik arī atturējās atbildēt, vai plāno iestāties kādā partijā.
Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) vispirms aicināja sagaidīt oficiālu jaunās valdības sastāva sarakstu un tad vaicāt par tālākajiem plāniem un darbiem. Viņš esot gatavs turpināt darbu aizsardzības ministra amatā un ir priecīgs, ka jaunās valdības vadīšana uzticēta pašreizējai zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai (Vienotība).
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien aicināja Vienotības virzīto premjera amata kandidāti pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu veidot jauno valdību. Bērziņš, pamatojot šo lēmumu, uzsvēra Straujumas ilggadējo pieredzi izpildvarā.
Pievienota 5.rindkopa