Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis Dienai norāda, ka Levits konceptuāli atbalsta novadu reformu, taču tas, kā šis jautājums tiek risināts, ir valdības un Saeimas kompetencē. "Valsts prezidents neplāno noņemt atbildību no amatpersonām, kas tiešā veidā nes atbildību par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu," ar to domājot VARAM, valdību un Saeimu, saka Teikmanis.
Brīdina par tiesu
Prezidenta kancelejā saņemtas 13 pašvaldību vēstules – no Auces, Amatas, Alsungas, Carnikavas, Pārgaujas, Inčukalna, Kocēniem, Jaunpiebalgas, Rūjienas, Kandavas, Ventspils novada, Jelgavas pilsētas, Ikšķiles novada domes un iedzīvotājiem. Visas pauž savus iebildumus pret VARAM piedāvāto administratīvi teritoriālo iedalījumu, bet ministrijas notikušās konsultācijas ar pašvaldības deputātiem un iedzīvotājiem atzinušas par "juridiski nekorektām un netaisnīgām". Piemēram, Carnikavas novads vēstulē prezidentam aicinājis ATR īstenot pa kārtām, vispirms apvienojot pašvaldības, kas neatbilst kritērijiem, un tikai pēc pirmās kārtas izvērtējuma lemt par tālāko reformas gaitu. Savukārt Rūjiena un Auce aicina veidot otrā līmeņa pašvaldības – apriņķus. Vairākas pašvaldības aicinājušas reformas izstrādē iesaistīt visas ministrijas, kā arī lūgušas nepieļaut sasteigtu un nepamatotu ATR virzību un ievērot brīvprātības principu.
Jelgavas pilsētas dome, Ventspils novada dome un Kocēnu novada dome vēstulēs minējušas, ka VARAM piedāvātais iedalījums un konceptuālais ziņojums ir pretrunā Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam un Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijām. Savukārt Kocēnu novada dome informējusi prezidentu par tās lēmumu vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu ATR un Kocēnu novada likvidāciju. Pašvaldības vadītāja vietniece Evija Nagle (NA) Dienai skaidro, ka pašvaldība vērsīsies ST, ja Saeima apstiprinās un prezidents izsludinās likumu, kurā Kocēnu novads tiek pievienots jaunveidojamam Valmieras novadam. "Tas apdraud mūsu novada tālāko attīstību, labākajā gadījumā tā būs stagnācija. Pašlaik jebkuram iedzīvotājam tiek liegta iespēja lemt par savu teritoriju," norāda Nagle, piebilstot, ka reforma ir vajadzīga, bet vispirms sakārtojot valsts un pašvaldību funkcijas izglītības un veselības jomā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 21. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
pašvaldības pret iedzīvotājiem
pašvaldības tērē nenormāli
Pašvaldības-izšķērdība un korupcija