Grozījumu būtība vērsta uz pēdējos gados privatizēto valsts un pašvaldību īpašumu cenas samazināšanu. Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka varēs tikt samazināta cena, par kādu privatizēti valsts un pašvaldību apbūvēti un neapbūvēti zemesgabali.Grozījumi attieksies uz tiem, kas vēl nav samaksājuši visus maksājumus par privatizētajiem valsts un pašvaldību īpašumiem.Līdz šim cena, par kādu tika pārdoti zemesgabali, bija pieskaņota tai zemes cenai, kāda tā noteikta 2007.gada 31.augustā. Iesniegtie priekšlikumi paredz, ka cenu nosaka atbilstoši pašreizējai tirgus vērtībai. Būtiski ir tas, ka zemesgabalu cenas tagad ir vismaz par 30% zemākas, līdz ar to ieguvēji ir visi tie, kas vēl nav samaksājuši un kuri šādu grozījumu pieņemšanas gadījumā varēs pretendēt uz privatizācijas cenas samazināšanu.Grozījumi var būt par labu vairākiem simtiem privatizētāju, to skaitā ir arī ar Tautas partijas (TP) līderi Andri Šķēli saistīti uzņēmumi, kuri 2008.gadā privatizēja zemesgabalus Andrejsalā. Turklāt šādu grozījumu pieņemšana būtu netaisnīga pret tiem, kas jau paguvuši samaksāt naudu par privatizētajiem objektiem, jo netiek paredzēts, ka viņiem nauda tiks atmaksāta. Negatīvu atzinumu par šādiem grozījumiem jau sniegusi Finanšu ministrija (FM), norādot, ka valsts budžets varētu nesaņemt vismaz 2-2,5 miljonus latu, bet, iespējams, pat lielāku summu. FM norāda arī uz to, ka grozījumi nav taisnīgi pret tiem, kas jau samaksājuši. FM balstījusies uz valsts a/s _Valsts nekustamie īpašumi _ (VNĪ) aprēķiniem par tās zaudējumiem. VNī arī vienlaikus norādījusi, ka tikpat liela vai pat lielāka nesaņemtā summa varētu veidoties Privatizācijas aģentūrai. _Dienai _pēcpusdienā Privatizācijas aģentūrā neizdevās noskaidrot, cik daudz un par kādu summu ir noslēgti privatizācijas līgumi, uz kuriem izmaiņas likumā varētu attiekties.
Faktiski summas var būt vēl lielākas, jo grozījumi attiektos arī uz
pašvaldībām. Patlaban nav vienotu datu, kādi līgumi noslēgti par pašvaldību zemesgabalu privatizāciju.
Grozījumi Saeimas darba kārtībā parādījās jau pērn rudenī, kad tos virzīja TP pārstāvis, Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis, taču Saeima ar balsu vairākumu tos noraidīja. Vairāki valdošās koalīcijas deputāti toreiz debatēs šos grozījumus asi kritizēja un pieļāva, ka tie tiek virzīti TP līdera interesēs. Tagad Saeimas dienaskārtībā grozījumi atgriezās pēkšņi un negaidīti otrdien, kad Tautsaimniecības komisijā tos iesniedza divas ZZS deputātes Baiba Rivža un Skaidrīte Pilāte, kuras pašas nemaz nedarbojas šajā komisijā.
Otrdien komisija grozījumu iekļaušanu likumā neatbalstīja, savukārt trešdien no rīta, septiņiem komisijas locekļiem balsojot "par", grozījumiem tika dota zaļā gaisma. Līdz ar to jau šo ceturtdien tie var tikt pieņemti - Privatizācijas pabeigšanas likums bija atvērts ilgāku laiku un ceturtdien Saeima to skata pēdējā lasījumā.
Šis likums virzīts steidzamības kārtībā, kas nozīmē, ka Valsts prezidents nevar to neizsludināt.
Pret grozījumiem ir Vienotības partijas, savukārt ZZS skaidru atbildi nesniedz. Frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pieļauj: ja priekšlikumus grozījumiem iesniegušas ZZS deputātes, tad varētu arī atbalstīt. A.Brigmanis gan solīja, ka vēl vērtēs un debatēs, vai balsot par.
Neoficiāla informācija vedina spriest, ka, iespējams, šo grozījumu parādīšanās pēdējā brīdi ar ZZS deputāšu gādību ir darījums starp ZZS un opozīcijā esošo TP, pretī saņemot atbalstu Ērika Kalnmeiera iecelšanai Ģenerālprokurora amatā. Oficiāli A.Brigmanis jebkādu politisko tirgošanos noliedza un teica, ka nezina, par ko ir runa.
Abas deputātes īsti nemācēja izskaidrot, kāpēc virza šos grozījumus un kas tos izstrādājis.
Savukārt V.A.Krauklis bija gandarīts, ka grozījumi nonākuši līdz Saeimai. Viņa skatījumā te neesot runa par to, vai tie ir godīgi. Tie esot izdevīgi tautsaimniecībai. V.A.Krauklis noliedza, ka jebkad par šiem grozījumiem būtu runājis ar A.Šķēli un centās radīt iespaidu, ka nemaz nezina, ka šādi grozījumi varētu būtiski samazināt summu, kāda par privatizētajiem zemesgabaliem jāmaksā arī ar A.Šķēli saistītiem uzņēmumiem.