Padomes pētnieks Hanss Hundnani, pirmdien Ārlietu ministrijā iepazīstinot ar pētījumu, pastāstīja, ka pie ES un tās dalībvalstu ārpolitikas izvērtējuma pagājušajā gadā strādāja 40 pētnieku grupa, vērtējot, cik vienota bijusi ES nostāja, cik lieli cilvēkresursu un finanšu līdzekļi ieguldīti jautājuma risināšanā un kāds ir šīs rīcības rezultāts.
ES dalībvalstis iedalītas trijās grupās – līderi, atbalstītāji un "slaisti". Pēdējā grupā – "slaisti" – ir tās valstis, kas nespēj vai nesniedz savu ieguldījumu Eiropas politikas veidošanā, traucē vai pat bloķē to.
Eiropas dalībvalstu vidū izteikta līdere ir Vācija, Francija un Lielbritānija – attiecīgi 19, 18 un 17 jautājumos, vienlaikus Vācija pieder arī pie "slaistiem" (četros jautājumos). Pēc Hundnani vērtējuma, tas liecina par to, ka Vācija ir Eiropas lielvara, taču ne vienmēr konstruktīvi rīkojas. Francija bijusi aktīva, bet vienpusēja, bet Lielbritānija kļuvusi spēcīgāka, bet ne vienmēr ir līdere. Līderu vidū izvirzījušās arī Zviedrija un Polija – attiecīgi 11 un 8 jautājumos.
Savukārt izteiktākie "slaisti" ES ārpolitikas veidošanā ir Kipra un Grieķija (7 jautājumos), Itālija un Nīderlande (6), Francija, Polija, Rumānija un Spānija (5), kā arī Beļģija, Vācija un Latvija (4). Salīdzinājumam Igaunija ir identificēta kā "dīkdiene" trijās ES pozīcijās, taču vienlaikus ir arī atsevišķos jautājumos līdere, bet Lietuva ir bijusi "slaists" divos jautājumos, kā arī bijusi līdere vairākās pozīcijās.
Pasākuma vadītājs Nils Muižnieks jokojot atzina, ka Latvija ir "Baltijas valstu "slaistu" galvaspilsēta", izraisot auditorijā smieklus. Tikmēr Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe skeptiski vērtēja šādu iedalījumus, neslēpjot savu neapmierinātību. "Es pat nezinu, ko nozīmē "slacker", tas ir slikts vārds un nav piemērots," teica Lappuķe, aicinot turpmāk pētījumā pārdomāt kritērijus, pēc kādiem nosaka, vai valsts ir līdere vai dīkdiene.
ES un Ķīnas attiecībās, kā arī ES un ASV attiecībās visas trīs Baltijas valstis ierindojušās kategorijā "atbalstītāji".
Savukārt attiecībās ar Krieviju trijos jautājumos – sadarbībā ar Krieviju ieilgušo konfliktu risināšanā, attiecībās ar Krieviju enerģētikā un dabasgāzes iegāžu dažādošanā – Lietuva bijusi līdere, bet Igaunija bijusi līdere ES un Krievijas attiecībās enerģētikas jautājumos. Latvija šajā kategorijā bijusi "atbalstītāja".
Pētījumā secināts, ka Latvija ir bijusi "slaists" pozīcijā par tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību vērtībām Austrumu kaimiņvalstīs, bet Lietuva un Igaunija šajā jautājumā piekritusi kopējai ES nostājai jeb bijusi "atbalstītāja".
ES attiecībās ar Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku Lietuva un Latvija bijušas "atbalstītājas", bet Igaunija jautājumā par Sīriju – "slaists".
Visbeidzot, Latvija ir bijusi "slaistu" līderis ES un daudzpusējās attiecībās un krīzes vadībā, proti, jautājumā par attīstības palīdzību, badu Āfrikā un attiecībās ar Sudānu un Kongo Demokrātisko Republiku. Arī Lietuva bijusi dīkdiene pēdējos divos jautājumos, bet Igaunija – jautājumā par badu Āfrikā. Vienlaikus Igaunija bijusi līdere Eiropas politikā attiecībā uz Starptautisko Kriminālo tiesu un starptautiskajiem tribunāliem.
Igaunijas Ārpolitikas institūta pārstāvis Andress Kazekamps (Anders Kasekamp), vērtējot šos datus, norādīja, ka Igaunija vienmēr ir bijusi aktīva enerģētikas jautājumā, tādēļ nav brīnums, ka tā parādās kā līdere ES un Krievijas attiecībās enerģētikas jomā. Savukārt skaidrojot, kādēļ Baltijas valstis ir "slaisti" Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas jautājumos, Kazekamps uzsvēra, ka "Āfrika ir tālu no mums".
Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta pārstāvis Mindaugs Jurkīns (Mindaugas Jurkynas) sacīja, ka Lietuvai ir trīs svarīgi jautājumi, kur tā vēlas aktīvu ES iesaisti – attiecības ar Krieviju un Austrumu partnerības valstīm, enerģētikas drošība un transatlantiskās attiecības.
Padomes pētījums "The European Foreign Policy Scorecard" izvērtē ES ārpolitiku. Pētījuma seši galvenie virzieni ir attiecības ar Ķīnu, ASV, Krieviju, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm, kā arī krīžu pārvaldība un multilaterālie jautājumi.