Petraviču nepatīkami pārsteidz institūciju un pašvaldību pretestība bērnu nonākšanai ģimeniskā vidē

Petraviča piebilda, ka Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem šī gada piecos mēnešos novirzīts apmēram pusmiljons eiro, lai centri nodrošinātu dažādas konsultācijas un pakalpojumus ģimenēm, kurām tas nepieciešams.

Tāpat apmācītas 205 audžuģimenes, aizbildņi un adoptētāji, no kurām 90 ģimenes ir tukšas, kaut institūcijās atrodas vairāk nekā 700 bērnu, piebilda ministre.

Viņa sākotnēji bijusi neizpratnē par izveidojušos situāciju, tomēr, runājot ar audžuģimenēm, noskaidrojusi, viņasprāt, galvenās problēmas. Viena no tām, pēc ministres paustā, ir bāriņtiesu neieinteresētība atrast bērnam ģimeni. "Ģimene aiziet uz bāriņtiesu, un pirmais jautājumus, kas ģimenei tiek uzdots, ir - kāpēc viņiem to vajag, ko viņi ar bērnu darīs, kur liks," stāstīja Petraviča.

Viņa norādīja, ka arī, aizejot uz bērnu aprūpes centru, lai iepazītos, neesot nekādas pretimnākšanas. Petraviča pauda nostāju, ka centri ir ieinteresēti bērnus turēt institūcijā, jo bērni iestādei nodrošina gan centru vadītājiem, gan darbiniekiem algas un darbavietas.

Ministre saskata, ka arī pašvaldības ir ieinteresētas tajā, lai bērnunami pastāvētu, nevis bērni nonāktu potenciālajā ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē.

Petraviča atminējās, ka, pēc audžuģimeņu paustā, pirms tikšanās ar pašu bērnu, ģimenes tiekot biedētas ar diagnozēm, kuras ir bērnam. "Viņiem priekšā tiek nolikta vesela lapa ar diagnozēm, vai māsiņa nostāsta visas iespējamās diagnozes, kādas ir iemācījusies savos studiju gados. Norāda pat uz gadījumiem, kad pirmo reizi šī tikšanās ir veiksmīga un laba, bet otrā reizē bērniņš jau runā ar pieaugušā cilvēka samācītiem teikumiem, sakot, ka vairs nevēlas tikšanās," sacīja Petraviča, kura šo situāciju uzskata par absurdu.

Vēl, pēc ministres paustā, mēdzot būt gadījumi, ka bērnu uz tikšanos ar potenciālo ģimeni atved ar četru stundu novēlošanos vai vispār neatved. "Apzināti tiek likti visneiedomājamākie šķēršļi bērnu nonākšanai ģimenē. Mēs no savas puses varam darīt, ko vien gribam, tostarp palielināt pabalstus. Tikmēr audžuģimenes vairs nerunā par finansiālām, bet tieši attieksmes grūtībām," norādīja ministre.

Viņa sacīja - visa šī informācija liecina, ka ģimenes nevar vienas doties uz institūcijām, iespējams, viņām līdzi jāiet kādam Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvim vai kādam citam speciālistam. Petraviča uzsvēra, ka ar katru dienu pārliecinās, ka izmaiņas ir nepieciešamas, tostarp attieksmē.

Kā ziņots, pagājušā gada 31. decembrī aprūpes institūcijās atradās 794 bērni, kas ir par 243 bērniem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Labklājības ministrijas (LM) ziņojums Par bērnu stāvokli Latvijā 2018. gadā, apkopojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas izteikto rekomendāciju izpildi. Pagājušā gada beigās 12,3% no ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem atradās aprūpes institūcijās, kamēr vēl pirms gada šajās iestādēs atradās 15,5% no bērniem. Kopumā pagājušā gada beigās ārpusģimenes aprūpē atradās 6438 bērni, kas ir par 231 bērnu mazāk nekā pirms gada.

LM ziņojumā pausts, ka vairums bērnu, kuri dzīvoja šķirti no saviem vecākiem, saņēma aprūpi un audzināšanu savu vecvecāku vai citu radinieku ģimenē, kuri īstenoja aizbildnību pār bērniem. Aizbildnībā pagājušā gada beigās atradās 4398 bērni, kas ir par 61 bērnu mazāk nekā pirms gada. No visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem aizbildniecībā atrodas 68,3% bērnu, kas gan procentuāli ir neaudz vairāk nekā pērn. Audžuģimenēs 2018. gada beigās atradās 1246 bērni, kas ir par 73 bērniem vairāk nekā pirms gada, veidojot 19,4% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Pērn 31. decembrī audžuģimenes statuss bija piešķirts 636 audžuģimenēm, kas, salīdzinot ar 2017. un 2016. gadu, ir neliels pieaugums. Pirms gada audžuģimenes statuss bija piešķirts 600 ģimenēm, bet 2016. gada - 575 ģimenēm.