Politologi Gobzema nominēšanu uzskata par likumsakarīgu

Ikstens pauda viedokli, ka Valsts prezidents, izdarot savu izvēli, "acīmredzot virzījies pēc matemātiskas loģikas". Viņaprāt, viens no atslēgas punktiem Gobzema valdības veidošanas sarunās varētu būt partijas Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK lēmums - sadarboties ar KPV LV vai nē. "Pagājušajā nedēļā nacionāļi lika noprast, ka Gobzema izteikumi par iespējamo sadarbību ar Saskaņu viņiem liekas aizdomīgi," sacīja Ikstens.

Komentējot Gobzema pielaidi valsts noslēpumam, politologa ieskatā, prezidents šādā veidā esot gribējis noņemt no saviem pleciem daļu atbildības. "Intervijas ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Jāni Maizīti liecina, ka prezidentam informācija par Gobzema atbilstību vai tieši otrādi - neatbilstību pielaidei, ir pieejama. Uzskatu, ka ar šādu soli viņš nav gribējis uzņemties soģa lomu, jo lēmumu par pielaidi pieņem SAB, nevis viņš," sprieda eksperts.

To, vai gadījumā, ja Gobzemam izveidot valdību neizdosies, kā trešais kandidāts varētu tikt nominēts Artis Pabriks (Attīstībai/Par!), politologs prognozēt negribēja. "Tikpat labi tas varētu būt kāds cits deputāts no A/P!, jo KPV LV ir teikuši, ka Pabrika valdībā iet negrib. Arī pats Pabriks svārstās un vienu brīdi gandrīz vai atsauc savu kandidatūru, bet tad atkal saņemas un izrāda vēlmi kaut ko darīt. Ja nekas nemainīsies partiju nostājā, domāju, ka viņam [Pabrikam] kā trešajam kandidātam tomēr nav pārāk daudz izredžu izveidot valdību," sprieda Ikstens.

Arī Rajevskis sacīja, ka prezidenta lēmums virzīt Gobzemu premjera amatam ir loģisks, jo pirmais no izvirzītajiem kandidātiem savu iespēju ir izmantojis, un tagad seko otrs. "Nebrīnīšos, ja nominēts tiks arī Pabriks, un arī tas būs loģiski. Ir jāizsmeļ piedāvātie resursi, lai varētu pavērt durvis kādam citam. Šāds process gan varētu nepatikt sabiedrībai, jo tas visu paildzina," sprieda eksperts.

Vienlaikus viņš prognozēja, ka Gobzema izredzes izveidot valdību varētu būt lielākas nekā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam, jo

Gobzems radījis iespaidu, ka "ir daudz elastīgāks".

"Iespēja izveidot valdību viņam ir, taču viegli tas nebūs, jo visām partijām ir ambīcijas, un nekas neliecina, ka viņas plānotu no tām atkāpties. Ja viņi grib koalīcijā JKP, tad nebūs Zaļo un zemnieku savienības un otrādi. Piemēram, JKP kā partneris varētu būt ļoti ambiciozs, ja runa ir par amatiem un ietekmi, un ar to būs jāsadzīvo gan pašam Gobzemam, gan citiem partneriem. Gobzema izaicinājums būs to visu sabalansēt," sacīja Rajevskis.

Kā ziņots, Valsts prezidents valdības veidošanu nolēmis uzticēt Gobzemam. Tiesa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze SAB vadītājs Jānis Maizītis norādījis - pastāv iespēja, ka Gobzems kļūst par premjeru, bet SAB vēl nav pabeidzis vērtēšanu, vai Gobzemam var piešķirt pielaidi valsts noslēpumam. Šādā notikumu attīstībā Maizītis saskata riskus.